Māris Klūga: Pirmkārt, vai varat pateikt konkrētas lietas, ko jaunais pedagogu algu modelis uzlabos skolotāju atalgojuma sistēmā?
Mārīte Seile: Jaunais atalgojuma modelis ir ārkārtīgi svarīgs, ja mēs raugāmies visas Latvijas griezumā. Šobrīd ir tā, ka skolotājs, strādājot dažādās vietās Latvijā un veicot ļoti līdzīgu darbu, var saņemt līdz pat 60% atšķirīgu atalgojumu, un, ja mēs raugāmies uz skolām kā uz vienu lielu sistēmu un valsts no savas puses pārskaita pašvaldībām mērķdotāciju, lai samaksātu skolotājiem algas, algu sadalījums šobrīd Latvijā ir ļoti negodīgs. Līdz ar to sistēmai kopumā šis jaunais atalgojuma modelis dod pilnīgu skaidrību par to, cik un kam skolā tiek maksāts, un līdz ar to padara šo sistēmu prognozējamu. Kāpēc tas svarīgi? Tas ir svarīgi tā iemesla dēļ, ka
tiek nebeidzamas reizes atkārtos, ka izglītības kvalitāte ir tik laba, cik labi ir tās skolotāji, un alga ir viena no sastāvdaļām, lai cilvēki izvēlētos kļūt par skolotājiem, un jāteic, ka aizvadītajos gados ir bijis daudz spekulāciju, cik cilvēks saņem. Ar šo atalgojuma modeli mēs vēlamies sabiedrībai ļoti skaidri pateikt, cik un par ko skolotājs saņem.
Vai vienai amata pilnai vienībai sanāks pasniegt vairāk stundu nekā līdz šim vienai likmei?
- Šie nav salīdzināmi lielumi, jo kā gan mēs varam salīdzināt šos lielumus, ja dažās skolās skolotājiem maksā tikai par stundu vadīšanu, bet citās maksā arī par citiem pienākumiem?
Bet šobrīd ministrija ir aprēķinājusi amata vienību skaitu skolām un izsūtījusi tām, un skolas sūdzas, ka amata vienību skaits ir par mazu, lai izpildītu mācību plānu. Tad viņi izsecina, ka stundas būs jāpasniedz vairāk.
- Par amata vienībām ministrija runā patiešām individuāli ar katru skolu, kura saka, ka amata vienību ir par maz, jo ministrijas aprēķins ir balstīts vidēji pieņēmumos, cik daudz skolotāju uz vienu skolēnu varētu būt skolā, un arī uz normatīvajos aktos noteikto paredzēto stundu skaitu katrā vecuma grupā. Tas, kas ir jāņem vērā, ka patiesi ar šo atalgojuma modeli viens no pirmajiem soļiem, kas tur ir ietverts, ministrija pasaka, cik skolotājiem vajadzētu būt, lai īstenotu mācību programmu atkarībā no skolas lieluma. Un var gadīties situācijas, ka kādā skolā, kur šobrīd ir bijis vairāk skolotāju, ministrijas piedāvājums ir mazāks, un šeit ir aspekts, ko min arī valdības pieprasījums, ka modelim ir jābūt saistītam ar strukturālajām reformām, jo caur šo modeli mēs arī nepieļaujam diemžēl situācijas, kad mazam skolēnu skaitam ir ļoti liels skolotāju skaits skolā, bet tas nenozīmē, ka nav iespējams īstenot mācību programmu.
Vai šobrīd skolotāju skaits valstī ir pārāk liels?
- Atkal - šis jautājums nav tik vienkārši traktējams, jo mums ir jāņem vērā, ka ir ļoti daudz skolotāju, kas strādā vairākās skolās un ļoti lielās slodzēs, un ir arī skolotāji, kas strādā nepilnu laiku. Un līdz ar to šis salīdzinājums nav tik vienkāršs, bet
līdz ar jaunā modeļa ieviešanu var būt skolas, kurās ir nepieciešams vairāk skolotāju, un tikpat lielā mērā skolas, kur var būt nepieciešams mazāk skolotāju, kas strādā uz vienu slodzi, salīdzinot ar šī brīža situāciju.
Kā mainīsies skolotāju atalgojums? Tieši kā - vai tas palielināsies vai samazināsies?
- Atkārtoju vēlreiz, līdz šim sistēma ir bijusi totāli nesakārtota. Cilvēki par līdzīgu darbu varēja saņemt līdz pat 60% atšķirīgu atalgojumu, kas nozīmē, ka viens skolotājs varēja saņemt, pieņemsim, 1000 eiro, cits skolotājs citā skolā par līdzīgu darbu varēja saņemt 600 eiro par šādu pašu darbu.
Un cik viņi varētu saņemt šobrīd, pēc reformas?
- Šobrīd par 36 stundu darbu ministrija piedāvā tā saukto trepes modeli, kur mazākajās skolās ir atalgojums 800 eiro bruto, kas nozīmē ar nodokļiem, un lielajās skolās par 36 stundu darbu 1000 eiro bruto. Šī atšķirība nav tā iemesla dēļ, ka skolotājs lielā skolā ir labāks nekā skolotājs mazā skolā, bet šī atšķirība ir tā iemesla dēļ, jo ir pavisam skaidrs, ka, ja klase ir liela, tad ir daudz vairāk mājas darbu labošanas, saziņas ar skolēniem.
Viens no galvenajiem uzstādījumiem Jums ministres amatā vienmēr ir bijis uzsvars uz izglītības kvalitāti. Vai šajā atalgojuma modelī arī ir iestrādāts kāds mehānisms, kā var atalgot kvalitatīvākos skolotājus?
- Jau šobrīd eksistē tā sauktā kvalitātes piemaksa. Mērķis ir šo kvalitātes piemaksu arī saglabāt, bet, sākot no jaunā mācību gada, strādāt pie šīs sistēmas uzlabošanas, lai novērstu tās nepilnības, kas šajā kvalitātes piemaksas sistēmā ir bijušas līdz šim un ko esam saņēmuši kā sūdzības no skolu vadītājiem.
Kādas ir šīs nepilnības?
- Šīs nepilnības ir galvenokārt saistītas ar to, ka daudzviet - un tagad es varu atsaukties tikai uz skolu vadītājiem -, ka šī skolotāju kvalitāte nav bijusi izvērtēta pēc būtības, nav ņemts vērā vecāku viedoklis, bet daudzviet tā ir bijusi tikai formalitāte.
Tātad pie tā Jūs strādāsiet, lai kaut kā arī direktori varētu diferencēt savā skolā atalgojumu?
- Kā es minēju, jā, tas ir paredzēts, strādājot pie šo kvalitātes pakāpju sistēmas pilnveides.
Par finansējumu. Šobrīd Ministru kabineta noteikumu projektā ir minēts, ka šogad būs vajadzīgi aptuveni deviņi miljoni eiro. Vai būs šī nauda?
- Atbilde, protams, uz šo brīdi vēl nav saņemta. Mēs dzīvojam saistītā telpā, kur sistēmā ir ne tikai skolotāji, bet ir arī medmāsas, policisti un daudzi citi Latvijas iedzīvotāji. Neapšaubāmi, ka man kā izglītības un zinātnes ministrei un kā vienai no valdības locekļiem būs jārespektē arī kopējā situācija valstī un pieejamie resursi.
Mēs pildām šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas doto solījumu, ka mēs strādāsim līdz mācību gada beigām pie jauna modeļa izveides. Iesniegsim šo priekšlikumu Ministru kabinetā līdztekus arī nepieciešamā finansējuma pieprasījumam, un lēmums tad par finanšu pieejamību jau patiešām ir valdības kopējs lēmums.
Kādi šobrīd ir signāli no valdības - vai varētu būt šī nauda? Vai Jūs esat runājusi ar Straujumas kundzi pēdējā laikā?
- Jā, mēs esam runājušas ar Straujumas kundzi. Es neesmu saņēmusi skaidru nē. Kā zināms, ir rezervēti trīs miljoni šim gadam, kas nav pietiekami, lai ieviestu modeli tādu, kāds tas ir izstrādāts šobrīd, un es patiešām ceru uz turpmākām sarunām gan ar premjeri, gan, protams, ar Finanšu ministriju.
Iepriekš bija izskanējis, ka varētu šo modeli ieviest daļēji, ja nepietiek finansējuma. Vai šāda iespēja joprojām tiek apsvērta?
- Daļēja ieviešana ir teorētiski iespējama, bet mēs neesam pieņēmuši lēmumu par konkrētiem soļiem.
Ja nebūs deviņu miljonu, bet paliks šie trīs miljoni, vai tad joprojām jūs mēģināsiet šo modeli ieviest, vai arī jūs to atliksiet?
- Ar trim miljoniem modeli ieviest pilnā apmērā nav iespējams, jo tad tas nozīmētu ļoti ievērojamu naudas pārdali sistēmā, kas nozīmē, ka ļoti liela daļa skolotāju, kuri šobrīd ir saņēmuši algas, saņemtu mazākas algas, lai nolīdzsvarotu tās papildu vajadzības, kuras mēs esam iestrādājuši modelī.
Jo vēlos minēt, ka šis modelis ir arī veidots, domājot par mācību kvalitāti skolā, un ir iecerēts papildus atalgojums, salīdzinot ar šī brīža situāciju, arī atbalsta personālam - logopēdiem, psihologiem lielākā apmērā, nekā tas ir šobrīd, un tie ir tie iemesli, kāpēc mums arī ir vajadzīgs papildu finansējums.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) solīja aiziet no pedagogu algu modeļa izstrādes darba grupas, jo to tur neuzklausot. Kāda ir bijusi, Jūsuprāt, sadarbība ar LIZDA?
- Sadarbība ar LIZDA ir bijusi gana konstruktīva, un arī nedēļas sākumā mums bija vēl viena tikšanas ar LIZDA vadību, un pēc šīs sanāksmes LIZDA vērtējums bija pozitīvs, atzīstot, ka modelis nav ideāls, bet tas ir gana labs, lai to varētu ieviest jau šogad un turpmākos gadus strādāt pie uzlabojumiem. Tā bija saruna nedēļas sākumā. Mums ir iecerēta vēl viena saruna jau ar LIZDA valdi, un šobrīd patiešām saziņa gan ar LIZDA, gan ar ļoti daudziem skolu vadītājiem, direktoru arodbiedrību notiek dienu dienā. Mēs ņemam vērā tiešām konstruktīvos priekšlikumus, priekšlikumus, ko mēs redzam, ka varētu ieviest, arī ņemot vērā finanšu ierobežojumus, bet pavisam skaidrs, ka tai skaitā finanšu ierobežojumu dēļ mēs nevaram uzbūvēt absolūti ideālu modeli, kur katrs varētu saņemt tik lielu algu, cik katrs individuāli vēlētos.
Bet par direktoru arodbiedrību - Latvijas Izglītības vadītāju asociācija lēma rosināt modeli atlikt uz gadu. Vai šādu iespēju jūs esat apsvēruši?
- Atkal [jāsaka] - mēs nedzīvojam izolētā valstī, un pārmaiņas notiek katru dienu. Ja būs pašu skolotāju, direktoru, arodbiedrības, visu pieprasījums modeļa ieviešanu atlikt uz gadu, tad šis priekšlikums tiks ļoti nopietni apsvērts.
Bet Jūs pieļaujat šādu iespēju, vai arī Jūs ļoti vēlētos, lai tas modelis tiktu ieviests tieši šogad?
- Ja būs pieejams finansējums, tad es domāju, ka ir iespējams modeli ieviest šogad.
Bet ja finansējuma nebūs?
- Tad nebūs arī modeļa šogad.
Vēl vēlos pajautāt par jūsu politisko darbību. Jūs jau pusgadu esat izglītības ministre, bet joprojām neesat iestājusies partijā. Vai jūs plānojat iestāties „Vienotībā”?
- Es neesmu apsvērusi šo iespēju, jo ir bijis ļoti daudz darba tiešajos darba pienākumos, un man jāatzīst, ka nav bijis arī no „Vienotības” tādas speciālas uzrunāšanas.
Vai Jūs vēlētos, lai Jūs uzrunā, lai Jūs iestājaties partijā?
- Šī nav man prioritāte šobrīd.
Paldies Jums par sarunu!
- Paldies.
*
"Man ir jārespektē kopējā situācija valstī un jāraugās uz situāciju budžeta kontekstā un valsts iespēju kontekstā. Šīs ir sarunas ar Finanšu ministriju, ar premjeri, lai mēs saprastu līdz mācību gadam, vai mēs varēsim naudas dēļ ieviest modeli. Skaidrs "nē", nav pateikts," tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" trešdien sacīja izglītības ministre. Seile teica, ka nevar apliecināt, ka atsevišķiem skolotājiem alga nesamazināsies, jo atalgojuma aprēķināšanas principi dažādās pašvaldībās pašlaik ir ļoti atšķirīgi un šis būs arī mēģinājums to izlīdzināt.
Jau ziņots, ka valdība ministrijai uzdevusi izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas modeli, lai izveidotu caurredzamu pedagogu atalgojuma aprēķina metodiku, ko Izglītības un zinātnes ministrija apņēmusies paveikt līdz 1.jūlijam, bet modeli ieviest no 1.septembra. Šogad tam papildus nepieciešami desmit miljoni eiro, bet nākamgad 30 miljoni eiro.
Trešdien situāciju savā padomes sēdē pārrunās Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.
