Izglītības ministre aicina vērtēt skolu tīklu arī pēc skolēnu izaugsmes kritērijiem

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) piedāvā jaunus skolas kvalitātes kritērijus – skolēnu izaugsmi un skolēnu un skolotāju sadarbību. To ministre medijiem pastāstīja pirmdien, 25. februārī, pēc koalīcijas partneru sadarbības sanāksmes.  

ĪSUMĀ:

  • Valdība turpina meklēt trūkstošo naudu skolotāju algu celšanai septembrī, kā bija iecerējusi iepriekšējā valdība.
  • NA piedāvā izmantot Liepājas cietuma būvniecībai domāto naudu.
  • Tieslietu ministrs Bordāns pagaidām šo priekšlikumu nenoraida.
  • Kariņš vēl nevarēja atbildēt, vai naudu izdosies atrast līdz rudenim.
  • Izglītības ministre Šuplinska aicina skolu tīklu saistīt ar kompetenču izglītību, pašvaldību redzējumu un administratīvi teritoriālo reformu.
  • Šuplinska piedāvā arī kvalitātes kritērijus: skolēnu izaugsme un skolēnu un skolotāju sadarbība. 

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pieprasa celt pedagogu darba samaksu atbilstoši iepriekš apstiprinātajam grafikam. Taču šo jautājumu ministre aicina skatīt kontekstā ar skolu tīkla optimizācijas plāniem un kvalitātes rādījumu izvērtējumu.  

Izglītības ministre aicina vērtēt skolu tīklu arī pēc skolēnu izaugsmes kritērijiemElla Semjonova

    Iepriekšējā valdība vienojās jau šoruden celt zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro līdz 750 eiro. Taču Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdība konstatēja – naudas šim solim nepietiek.

    Šobrīd valdību veidojošās partijas cenšas atrast risinājumu.

    Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs no partijas “KPV LV” atzina, ka Finanšu ministrija “redz savu iesaisti izdevumu pārskatīšanā sistēmas ietvaros”, lai atrisinātu skolotāju algu jautājumu pēc iespējas ātrāk.

    Nacionālā apvienība kā vienu no iespējamiem finansējuma avotiem pedagogu algām piedāvā izmantot Liepājas cietuma celtniecībai domāto naudu.

    NA līderis Raivis Dzintars stāstīja, ka 2017. gadā Valsts tiesu aģentūras pamatkapitāls palielināts, lai nākamajos gados, ņemot vērā budžeta iespējas, celtu Liepājas cietumu. Taču neizskatās, ka pašlaik budžeta iespējas to ļautu, un uz tā rēķina varētu celt skolotāju algas.  

    Tieslietu ministrs Jānis Bordāns no JKP šādu piedāvājumu pagaidām nenoraida, minot, ka jāizvērtē visas iespējas.

    Uz jautājumu, vai risinājumu varēs rast pietiekami ātri, lai jau septembrī pedagogi saņemtu lielāku algu, premjers Krišjānis Kariņš no „Jaunās Vienotības'' pagaidām atbildēt nevarēja.

    “Mums ir sistēma jāuzlabo, naudas avots, ko minēja NA, ir viena iespēja. Cita iespēja ir meklēt no tām naudām, ko valsts dod pašvaldībām. Vai pareizi dot naudu, ja nepilda valsts uzstādīto likumu?” norādīja premjers.

    “Mums nav iespējas rast naudu no zila gaisa, jāskatās, kā, sakārtojot sistēmu, varam panākt lielāku atalgojumu,” sacīja Kariņš.

    Arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska no JKP aicina skatīties uz problēmām izglītības jomā sistēmiski. Viņasprāt, jaunu skolu kartējumu varēs izveidot, sasaistot kompetenču izglītību, pašvaldību redzējumu un administratīvi teritoriālo reformu.

    “Mājasdarbs ir kvalitātes kritēriji – viens no svarīgākajiem ir skolēnu izaugsme, izaugsmes vai progresa koeficients būs viens no svarīgākiem rādītājiem, skolēnu un skolotāju sadarbības aspekts, skolas infrastruktūras un ietekmes faktors ne tikai mācību procesā, bet novadā un plašākā kontekstā,” pauda ministre.

    Ministre ir vērsusies pie pašvaldībām ar lūgumu izvērtēt, kuras izglītības iestādes katrā konkrētajā novadā ir saglabājamas un kuras ne. Atbildi viņa sagaida mēneša laikā.

    KONTEKSTS:

    Iepriekšējā valdība pērn vasarā apstiprināja grafiku pakāpeniskai pedagogu algu celšanai. Vienlaikus noteikts, ka algu pieauguma grafiks ir indikatīvs. Proti, par reālu algu palielināšanu katru gadu valdība lemtu atsevišķi, jo plānā iestrādāts, ka tas notiks, tikai izpildoties konkrētiem faktoriem – jābūt valsts ekonomikas izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, izglītības procesa uzlabošanai. 

    Saskaņā ar grafiku zemākajai mēneša darba algas likmei pedagogiem jāpalielinās no pašreizējiem 710 līdz 750 eiro no šā gada  1. septembra, taču jaunā valdība secināja, ka 2019. gadā pedagogu algu palielinājums nenotiks. Finanšu ministrs iepriekš ieteica naudu meklēt IZM iekšējās rezervēs, tomēr atbildīgā ministre atzina, ka visu šogad nepieciešamo summu – aptuveni deviņus miljonus eiro – neizdosies atrast. 

    Ja valdība sagatavotajā budžeta projektā neiekļaus finansējumu turpmākai algu paaugstināšanai, skolotāji rīkos piketu pie Saeimas, bet, ja vēlāk arī parlaments viņus nesadzirdēs, skolotāji draud streikot eksāmenu laikā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti