Sadaļas Sadaļas

Izglītības likumā noteiks valstiskās audzināšanas vadlīnijas

Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādātos Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz likumu papildināt ar deleģējumu valdībai izdot noteikumus, kas regulēs valstiskās audzināšanas vadlīnijas izglītības iestādēs.

Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja Izglītības likuma grozījumus. Tie paredz papildināt likumu, lai valdībai piešķirtu pilnvaras noteikt to, kādi ar skolēnu valstisko audzināšanu saistīti jautājumi pārrunājami audzināšanas stundās. Likuma grozījumi, kurus sākotnēji sagatavoja valdošās koalīcijas partijas pārstāvošie Saeimas deputāti, tagad aizstāti ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotu alternatīvo likumprojektu.

”Šis likumprojekts ir precīzāks, kurš nosaka, ka runa ir par valsts simbolu izmantošanu, par svētku svinēšanu un kopējām audzināšanas darba vadlīnijām, tajā skaitā valstisko audzināšanu, jo tur ir arī vēsturiskās diskusijas bijušas, vai likumā vispār ir jārunā par audzināšanas darbu vai ne. Mūsuprāt, ir jārunā par audzināšanas darbu, tajā skaitā par valstisko audzināšanu. Bet, kas ir svarīgi - šobrīd, manuprāt, nav jābūt mērķim izstrādāt kādus jaunus normatīvos aktus, Ministru kabineta noteikumus par valstisko audzināšanu vien, ja mēs jau redzam, ka ir lietas, piemēram, par valsts karoga izmantošanu, ģerboņa izmantošanu, ko jau atsevišķi likumi nosaka. Ir jāsaprot precīzi, kuras lietas vēl trūkst un kam būtu nepieciešams vēl papildu regulējums,” skaidro komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola.

Likumprojekts paredz, ka valdībai būs jānosaka arī valsts simbolu - karoga, himnas un ģerboņa - lietošanas noteikumi izglītības iestādēs, kā arī tas, kādi pasākumi skolās jārīko valsts svētku atzīmēšanai. Pagaidām gan vēl nav zināms, kad Izglītības likuma grozījumu saturs atspoguļosies arī mācību saturā.

”Tas ir uzdevums, kuru mēs uzdevām no komisijas puses arī Izglītības un zinātnes ministrijai, sanākt kopā ar šo darba grupu, kas strādāja pie valstiskās audzināšanas koncepcijas un vadlīnijām, un nākamajā komisijas sēdē, kad mēs runāsim par šo jautājumu, mēs gaidām arī atbildes no ministrijas, cik ilgā laikā viņi var šo mācību saturu uzlabot. Šobrīd mēs redzam, ka normatīvā bāze jau pietiekoša, bet tā netiek pietiekami aktīvi izmantota, tādēļ ir vajadzīgs vēl viens atgādinājums, ka mums valstiskā audzināšana ir svarīga un pie tās ir rūpīgāk jāpiedomā, atzīst Dana Reizniece-Ozola.

Ar Izglītības likuma grozījumu un tiem pakārtoto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu deputāti cer panākt, ka izglītības iestādēs tiek īstenota vienotāka pieeja skolēnu valstiskajai audzināšanai. Par grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā gan lems nākamā Saeima.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt