Viņa norādīja, ka attālinātās mācības nozīmē lielāku slodzi visiem – gan skolotājiem, gan vecākiem, gan bērniem. Mācību vielu apguve nenotiek tik ātri kā klātienes mācību procesā, tāpēc, ja pandēmijas dēļ būs jāturpina vai jāpaplašina attālinātās mācības, jautājums par mācība gada garumu ir aktuāls.
Šobrīd gan to nevar prognozēt, un pašlaik attālinātās mācības noteiktas 7.–12.klašu skolēniem līdz 13. novembrim.
Juhņēviča arī informēja, ka, salīdzinot ar pavasari, šoreiz skolotāji ir daudz gatavāki vadīt attālinātas nodarbības, viņu digitālā pratība uzlabojusies. Izaicinājums gan ir tas, kā bērni un skolotāji nodrošināti ar tehnoloģijām, kāds ir interneta pieslēgums, tā ir problēma, atzina dienesta vadītāja.
Tajā pašā laikā attālinātajām mācībām ir arī priekšrocības – iespēja labi apgūt digitālās prasmes, kas ir vienas no svarīgākajām prasmēm mūsdienās, iespēja īstenot pašu skolēnu vadītu procesu, radinot skolēnus patstāvīgi mācīties, norādīja Juhņēviča. Turklāt skolēni šajā laikā var apgūt tās zināšanas un prasmes, kas ir tieši atbilstoši viņu vajadzībām, skolotāji var diferencēt un individualizēt darbu, strādāt ar katra bērna vajadzībām.
“Ja attālināto mācību procesu īsteno kvalitatīvi, un mūsu skolas to spēj, tad, manuprāt, izglītības kvalitātei nevajadzētu kristies, bet, protams, laiks rādīs,” sacīja centra vadītāja.
Viņa arī pastāstīja, ka skolas veiksmīgi organizē attālināto mācību procesu, ja direktori uzņemas vadību par to, ja radīta sistēma, kas saprotama skolēniem, skolotājiem, vecākiem, un vecāki ir informēti un saņem regulāru atgriezenisku saiti. Juhņēviča sacīja, ka lielākā daļa skolu to spēj.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un ne visiem apmaksās Covid-19 testus.
Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un 23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku.
No 30. oktobra – stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, un privātajos pasākumos gan ārtelpās, gan iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet publiskajos pasākumos – gan ārā, gan telpās ne vairāk par 300. Skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības notiks vismaz līdz 15. novembrim.
Plānots arī pakāpeniski palielināt koronavīrusa analīžu jaudas aptuveni divas reizes līdz 8000 testu dienā, kā arī atjaunot piemaksas mediķiem, kuri iesaistīti pandēmijas apkarošanā.
