Izglītības darbinieku atalgojums aizvien līderos zemāko algu topā, tomēr kāpj

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Liela daļa izglītības jomā strādājošo vēl aizvien saņem ļoti nelielas algas. Pērn vidējā skolotāja alga bija 695 eiro, savukārt pirmsskolas izglītības skolotājam tā bijusi vēl zemāka – 565 eiro, liecina uzņēmuma "CV online Latvija” informācija. Pedagogu atalgojums nereti ir zemāks par vidējo algu valstī.

Izglītības nozare ir lielā mērā atkarīga no valsts un pašvaldību finansējuma, tādēļ algas, salīdzinot ar uzņēmuma biznesa nozarēm, ir topa apakšā, Latvijas Radio teica "CV online Latvija" vadītājs Aivis Brodiņš. Kur skolu reforma bijusi efektīvāka, tur algas ir lielākas, bet skolās, kurās ir maz skolēnu, pedagogi saņem niecīgāku darba samaksu. Tomēr kopumā vērtējot ir redzama pozitīva tendence, paskaidroja Brodiņš. 

Pedagogu algas arvien zemas, lai arī pieaug
00:00 / 03:08
Lejuplādēt

Kopumā atalgojums ir pieaudzis un skolotājiem šobrīd tas pēc nodokļu nomaksas, tātad neto alga, ir aptuveni no 600 līdz 650 eiro. Pieaugums ir pēdējos gados 6-9%, piebilda Brodiņš.

Tomēr atalgojumu nevar skatīt kā vienkāršus skaitļus. Ir virkne faktoru, kas jāņem vērā,

vērtējot izglītības darbinieku atalgojumu. Piemēram, vidējā slodze skolā, paskaidroja ekonomikas un finanšu eksperts Kristaps Svīķis, kurš ir pētījis atalgojuma jautājumu izglītības jomā.

"Ir jāskatās uz diviem rādītājiem, ja vēlamies gūt adekvātu ainu par darba samaksu," sacīja Svīķis. "Tā ir likme par nostrādāto vienu slodzi, cik pedagogs var saņemt par vienu slodzi, un otrs ir vidējā slodze, cik pedagogi strādā skolā vai valstī. Es paredzu, ka statistika, ja paņemam viņu algu kartiņas un izrēķinām vidējo, tajās neatspoguļojas, ka liela daļa strādā nepilnas slodzes un līdz ar to izskatās, ka tas atalgojums ir mazs, neadekvāti mazs."

Svīķis piebilda, ka

atalgojums izskatās vēl jo mazāks nepilnas slodzes dēļ.

Izvērtējot visus šos faktorus var redzēt skaidrāku ainu, jo pilnas slodzes un līdz ar to adekvātāka atalgojuma saņemšana nereti ir grūts uzdevums, īpaši mazākās skolās, viņš paskaidroja.

Ir diezgan daudz pedagogu, kas strādā nepilnas slodzes. Tas ir saprotams, jo reģionos vai skolās, kas ir mazas, ir priekšmeti, kuru stundu skaits nedēļā ir neliels, uzsvēra Svīķis. "Piemēram, ja mums ir neliela skola, tad fizikā katrai klasei ir divas, trīs stundas nedēļā un viņš [pedagogs] nevar savākt pilnu slodzi. Un, ja tā [skola] atrodas tālāk reģionos, tad ir vēl grūtāk, jo tas nozīmē, ka, lai savāktu pilnu slodzi, ir jābraukā pa vairākām skolām. Otrs scenārijs ir, ka šis pedagogs ir universālais kareivis un māca vairākus priekšmetus," teica eksperts.

"CV online Latvija" vadītājs Aivis Brodiņš Latvijas Radio skaidroja, ka, salīdzinot ar citu profesiju amata atalgojumiem, pedagoga darba alga, to vērtējot pret atbildību, vēl aizvien ir ļoti zema.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti