Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Lūdz apsūdzēt viltus mīlnieku

Pikniks, lai atgrieztos Latvijā

Izglītība un latviešu valodas apguve bērniem. Kas satrauc reemigrantus?

Uzņēmējdarbības sākšana, sociālo pakalpojumu pieejamība, izglītības iespējas un latviešu valodas apguve bērniem. Tie ir jautājumi, kas visvairāk satrauc ārzemju latviešus, domājot par atgriešanos dzimtenē. Zemgalē pirmoreiz notika atgriešanās pikniks, kurā diasporas latvieši un viņu radinieki neformālā gaisotnē satikās ar dažādu institūciju pārstāvjiem. 

Pētījumi liecinot, ka Latvijā atgriežas apmēram trešā daļa no tiem, kuri par to interesējušies. Zemgales reģionā visbiežāk atgriežas tie, kuri ārvalstīs pavadījuši četrus līdz sešus gadus, bet šogad par atgriešanos interesējas arī tie, kuri Latviju pameta ekonomiskās krīzes laikā.

Pasākuma organizatore, Zemgales plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra vadītāja Mairita Pauliņa stāstīja, ka atgriežas ģimenes ar diviem un trim bērniem, kuri ir dzimuši ārzemēs - lielākā daļa Lielbritānijā. Šos vecākus uztraucot latviešu valodas mācīšanās.

Lai vieglāk būtu komunicēt ar institūciju pārstāvjiem un rast atbildes uz jautājumiem, Jelgavas novadā tika rīkots atgriešanās pikniks, uz kuru bija ieradušās aptuveni 10 ģimenes.

Mariku pirms 18 gadiem uz Ukrainu aizvedusi mīlestība, bet uz pasākumu ieradusies, lai Latvijā atgriezties palīdzētu dēlam.

"Gribu, lai viņš šeit mācās un šeit paliek uz dzīvi, tāpēc ka es Latvijā redzu vairāk perspektīvu un iespēju. Es arī pati gribētu atgriezties Latvijā, bet pagaidām...  mani satrauc tieši valodas zināšanas un kādas viņam šeit ir iespējas mācīties," stāstīja Ukrainas latviete Marika.

Kā skaidro izglītības pārvaldes darbinieki, visvieglāk iekļauties latviešu vidē esot bērnudārzniekiem, bet pieredze rādot, ka arī citās vecumu grupās, lai gan ilgākā laikā, tas ir iespējams.

"Mūsu pilsētā ir arī sīriešu bērni, sīriešu ģimene, un īstenībā bērni iekļaujas ļoti ātri. Problēma drīzāk ir pieaugušajos, tā kā noticēt tam," sacīja Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Tija Aleksandrova.

Labprāt par dzīvošanu Latvijā, vismaz uz kādu laiku, domā arī Eiropas latviešu apvienības vadītāja, kura uzsver, ka svarīgas ir ne vien iespējas, ko var piedāvāt Latvija, bet arī pamatiedzīvotāju attieksme pret atbraucējiem.

 "Mūsu ģimenes locekļi ne vienmēr ir no Latvijas, tāpēc ir svarīgi, lai Latvija spētu atvērties arī tai dažādībai, ko pienes gan cita dzīves pieredze, gan citu kultūru cilvēki," norādīja Eiropas latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto. 

Kopš pagājušā gada marta ar reemigrācijas koordinatoru palīdzību Zemgalē atgriezušies 90 cilvēki jeb 37 ģimenes, lielākoties par savu dzīves vietu izvēloties Jelgavas pilsētu vai Ozolniekus.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti