Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Skola kā iespēja: kā mazākumtautību bērni mācās Igaunijā?

«Izglītība kā iespēja»: Kā mazākumtautību bērni mācās Igaunijā?

Mazākumtautību integrēšana izglītības sistēmā nav tikai Latvijas problēma. Jau nedēļas sākumā stāstījām par to, ka Rīgā vērojama skolu noslāņošanās un viens no tās aspektiem ir valoda - krievu skolās biežāk kopējā izglītības kvalitāte ir zemāka. Un atkal jau salīdzināmies ar Igauniju. Arī tur problēmas ir, bet mazākas. 

Arī Igaunijā skolā var mācīties gan valsts valodā, gan krievu valodā. Taču sistēma ir nedaudz citādāka nekā Latvijā. Skolēniem, kuri ģimenē runā, piemēram, krievu valodā, ir vairākas iespējas.

1) Sākt mācības igauņu valodā jau no 1.klases, bet pēc īpašas programmas mazākumtautību bērniem.

2) Sākt mācīties krievu valodā, bet uz igauņu valodā speciāli izveidoto  programmu pāriet piektajā klasē.

3) Krieviski mācīties līdz pat 12. klases beigām, bet ar laiku palielinot igauniski pasniegto mācību priekšmetu īpatsvaru. No 5.-9. klasei - 50 % mācību notiek igauņu valodā, 50% - krievu, no 10.-12. klases – 60% igauņu valodā un 40% krievu valodā.

Arī tur ir mācību sasniegumu atšķirības. 2015. gada PISA pētījumā secināts, ka krievu skolas Igaunijā no igauņu skolām atpaliek par vienu mācību gadu. Bet Igaunijā problēmu apzinās, un, kamēr Latvijā tikai sāk par to runāt, Igaunijā jau risina. 

Tallinas Pae ģimnāzijas pieredze

Šonedēļ Tallinas Pae ģimnāzijā skolas zvana melodija ir filmas “Zvaigžņu kari” skaņu celiņš. Te mācās ap tūkstoš divsimt bērnu, kuriem igauņu valoda nav dzimtā valoda. Lai to apgūtu, ģimnāzija piedāvā vairākas programmas. Pirmā – tā sauktā “iegremdēšana” jau no pirmās skolas dienas. Tā valodu apgūst 2.c klase. Kopā ar skolotāju Oļesju bērni runā par ziemu. Tikai igauņu valodā.

"Protams, bērnam tas ir neliels stress. Taču pie mums audzēkņi igauņu valodu sāk mācīties jau bērnudārzā. Un bērni jau zina tādus vārdus kā labdien, uz redzēšanos, palēksim, apsēdīsimies," saka Oļesja Anaņjeva, Tallinas Pae ģimnāzijas sākumskolas skolotāja.

Krievu valodu kā dzimto bērni sāk apgūt tikai no otrās klases otrā pusgada. Lai viņiem būtu vieglāk mācīties svešvalodā, skolotāji izmanto dažādas metodes un paņēmienus – žestus, izdales materiālus, datorprogrammas. Taču ne visi bērni ir gatavi uzreiz sākt mācības tikai igauniski, atzīst pedagogi. Parasti to var noteikt pēc bērna veikuma skolas sagatavošanas nodarbībās pirms 1. klases, kad topošā skolēna sasniegumus vērtē ne vien skolotājs, bet arī logopēds un psihologs.

"Bērniem ir absolūti dažādas reakcijas. Viss ir atkarīgs no viņu sagatavošanās līmeņa. Jo daži no viņiem pēc iegremdēšanas programmas ir mācījušies arī bērnudārzā. Viņiem arī skolā iet vieglāk. Pārējiem ir nepieciešama lielāka uzmanība," norāda Jevgeņija Ļevčenko, Tallinas Pae ģimnāzijas sākumskolas skolotāja.

Otrā mācību programma ir tā sauktā vēlā iegremdēšana, kad pāreja tikai uz igauņu valodu sākas piektajā klasē.

“Ja mēs salīdzināsim iegremdēšanas programmas un parastas klases skolēnu zināšanas kādā konkrētajā jomā, tad varbūt viņi būs vienā līmenī. Taču kopumā valodas lietošana dažādās jomās iegremdēšanas programmas bērniem ir labāka. Viņiem ir vieglāk," tā secina Aleksandra Dergačova, Tallinas Pae ģimnāzijas igauņu valodas skolotāja.

Tallinas Pae ģimnāzijas direktore Izabella Rītsāra kādreiz strādājusi par igauņu valodas skolotāju. Paralēli skolas vadīšanai viņa aktīvi dalās pieredzē iegremdēšanas programmas realizācijā. To novērtējusi arī Igaunijas prezidente, kas šogad pasniedza  Izabellai Rītsārai Baltās Zvaigznes ordeni par nopelniem izglītības jomā.

“Igaunijas izglītības stiprā puse ir brīvprātības princips. Mēs neuzspiežam. Ja vēlies mācīties pēc iegremdēšanas programmas – lūdzu. Ja vēlies to darīt no 1. klases – arī lūdzu. Ja vēlies sākumā apgūt dzimto valodu – lai tā būtu," saka Rītsāra.

Īpaša loma iegremdēšanas programmā ir vecākiem. Ar viņu starpniecību pedagogi mēģina saprast, kā jūtas bērns, vai viņš tiek galā ar uzdevumiem utt. Igauņu bilingvālā programma pamatskolā paredz mācības abas valodās attiecība 50 pret 50. Ģimnāzijas jeb vidusskolas posmā igauņu valodas īpatsvars palielinās līdz 60%. Taču ne visas skolas izvēlas iet šo ceļu. Šogad startēja projekts, kurā  trīs ģimnāzijas atteicās no valodu proporcijas 60 pret 40 un māca pēc pašu izveidotas programmas. Galvenais nosacījums – lai šo ģimnāziju audzēkņi 12. klases eksāmenu igauņu valodā noliktu augstākas C1 kategorijas līmenī. Pirmos projekta rezultātus Izglītības ministrija vērtēs pēc sešiem gadiem.

Vislielākās diskusijas par atšķirībām izglītības sistēmā Igaunijā un Latvijā izraisīja pētījums PISA, ko pētnieki veica 2015. gadā. Viņi vēlējās noskaidrot, kur pasaulē ir vislabākā izglītība. Un Igaunija toreiz palika 3. vietā.

Kamēr Latvija ierindojas tikai trešajā desmitniekā. Mūsu valstij 31. pozīcija. Mūsu dienvidu kaimiņiem lietuviešiem 36.

Šīs vietas valstis sadalīja pēc dabaszinātnes testa rezultātiem. Pēc to analīzes Igaunijas presē parādījās ziņa  - tā saukto krievu skolu audzēkņu zināšanas ir vājākas.

“Etnisko minoritāšu un tā sauktā etniskā vairākuma rezultātu starpība ir redzama visur. Tā ir katrā valstī. Un šī ir globālā problēma, ko rāda PISA pētījums. Un mūsu valstī šī starpība ir mazāka nekā daudzās citās valstīs. Ir arī pozitīva tendence -  starpība ar katru gadu samazinās," norāda Viviana Jēmetsa, Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve.

Kardināli mainīt mācību sistēmu Igaunijas izglītības un zinātnes ministrija neplāno.

Tikmēr Igaunijas parlamentā opozīcijas Reformu partijas deputāti šomēnes piedāvāja atbalstīt pāreju uz mācībām tikai igauņu valodā. Atbalstam pietrūka vienas balss.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti