Līdz ar kongresu pielikts punkts arī valsts pētniecības projektam „Nacionālā identitāte", kā rezultātā taps četri lieli sējumi ar nosaukums „Latvija un latvieši". Tajā būs publicēti 75 autoru raksti gan par valstiskuma veidošanos vēl pirms 1918.gada, gan arī padomju laika drošības dienestu līdz šim nepublicēti materiāli, tāpat arī valodniecības, folkloras, mākslas un literatūras saistība un izglītības ietekme uz nacionālo identitāti.
Būs arī atklājumi un precizējumi, to vidū jautājums par Tautas frontes dibinātājiem. „Izdevuma mērķis ir apkopot visu, kas līdz šim ir biji,s un novērtēt ar mūsdienu acīm, arī pievienot tos jaunos dokumentus, avotus, atmiņas, liecības, kas agrāk nav bijušas pieejamas," stāsta akadēmijas viceprezidents Tālavs Jundzis.
Liela daļa rakstu tapusi tieši Latvijas Universitātes paspārnē un to autori ir universitātes pētnieki. Rektors Mārcis Auziņš uzsver humanitāro zinātņu un letonikas nozīmi tieši Latvijas mērogā: „Protams, mēs varam būs Latvijā spēcīgi ķīmijā, fizikā, bioloģijā un citās nozarēs. Un tādi arī esam un spējīgi konkurēt pasaulē. Bet ja ar šīm nozarēm pārstāsim nodarboties, tās turpinās attīstīties pasaulē. Bet ja mēs ar savu vēstuli un kultūru nenodarbosimies Latvijas Universitātē un Latvijā, kurš cits to darīs?"
Apjomīgais rakstu krājums tiks tulkots angļu un vācu valodā, un ar laiku ir cerība to ieraudzīt arī elektroniskā formātā.
Valsts pētījuma programmas koordinatore Ilga Jansone stāsta, ka būtu gribējies tomēr vēl padziļinātus rakstus par etnogrāfiju vai literatūras un mākslas jautājumiem. Tomēr šāda līmeņa autorus nevarēja atrast.
Ar bažām zinātnieki arī gaida, vai būs iespējams izdot nākamo letonikas rakstu krājumu vēl pēc četriem gadiem.
„Ja esam četru gadu senā pagātnē, tad iepriekšējā kongresa dienā 2009.gadā parādījās uzaicinājums šai programmai „Nacionālā identitāti". Tomēr tagad mēs nezinām prioritāros virzienus un mēs nezinām, kāda varētu būt nākamā programma," uzsver Ilga Jansone.
Zinātnieku vidū diskusiju laikā parādās aizvien vairāk neapmierinātības par to, ka zinātnei trūkst naudas, jo politiķiem ir citas prioritātes. Neiztrūkst bažu par to, vai nebūtu jāgatavojas zinātnes kapu svētkiem.
Tomēr līdzās šīm bažām latviešu biedrības vadītājs Guntis Gailītis aicina arī domāt par to, kā zinātne sarunājas ar sabiedrību: „Te jātaisa lielāks troksnis, te ir pārāk liela akadēmiskā mērenība. Vajag kliegt un darīt. Tas darbs ir kā produkts, un ja mēs gribam, lai tas aiziet, tad vajag tā emocionāli [rīkoties], un autors ir jāceļ godā."
Līdz ar nacionālās identitātes pētījumu, gaidāms arī izdevums par latviešu valodas gramatiku. Sējums jau ir teju sagatavots, un tajā atspoguļojas novitātes latviešu valodā, parādās nopietni akustiski pētījumi un valodas pārmaiņas 60 gadu ilgā posmā. Tomēr vēl jāgaida, līdz to būs iespējams izdot.
Letonika ir nozare, kas pēta Latviju un latviešus no zinātnes skatupunkta, lielākoties tieši humanitārajām zinātnēm: vēstures, valodniecības, politoloģijas, socioloģijas, filozofijas un citām.
