Dienas ziņas

Staļģenieki varēs iegūt īpašumā savus dzīvokļus

Dienas ziņas

Raiņa mājā Berķenelē aizrit 20. mākslas akcija

Grāmata par latviešu valodu Būtiņģē un Sventājā

Izdod grāmatu par latviešu valodu Būtiņģē un Sventājā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pēc trim gadiem apritēs 100 gadu, kopš bijušie Latvijas ciemi – Būtiņģe un Sventāja - atrodas Lietuvas teritorijā, atstājot tur dzīvojošos latviešus aiz robežas. Laika gaitā mainījusies arī valoda, ko deviņu gadu garumā pētījusi Liepājas Universitātes humanitārā institūta pētniece.  Plašais materiālu kopums ir nozīmīgs un unikāls darbs valodniecības nozarē.    

Par zinātniskās monogrāfijas atklāšanas vietu autore, Liepājas Universitātes humanitārā institūta pētniece Daiga Straupeniece izraudzījusies Būtiņģes luterāņu baznīcu. Tā atrodas Lietuvā, pavisam netālu no Latvijas robežas, Palangas šosejas malā. Dievnams visos laikos kalpojis kā latviešu kopā sanākšanas vieta, un vēl joprojām to var uzskatīt par kultūrvēsturisko centru.

“Vismaz divas reizes mēnesī te notiek dievkalpojumi. Reliģiskā dzīve kaut notiek lietuviešu valodā, draudze dzied latviešu dziesmas joprojām, arī tēvreizi mācītājs saka. Tā kā vienīgā vieta, kur šodien mūsdienās kaut kas notiek latviešu valodā, kur cilvēki tiek aicināti kopā,” stāstīja Daiga Straupeniece.

Būdama ar dzimtas saknēm no Būtiņģes, pētniece grāmatu veltījusi saviem vecākiem, kuri, būdami latvieši, izglītību Lietuvas pierobežā bijuši spiesti iegūt lietuviešu valodā.

Turpat 100 gadu laikā, kopš Būtiņģes un Sventājas ciemi atrodas Lietuvas teritorijā, mainījies ne tikai iedzīvotāju etniskais sastāvs, bet no paaudzes paaudzē arī latviešu valoda.

“Valodai attīstoties, ienāk daudz lituānismu, lietuviešu valodas formas, tas ir neatgriezeniski. Bet joprojām valodā, arī jaunākajā paaudzē, var dzirdēt seniskās formas, ko mūsdienās latvieši Kurzemē lieto reti,” stāstīja Daiga Straupeniece.

Būtiņģes latvieši Juris Putris un Alda Putriene atzina, ka latviešu ciemā ļoti maz palicis – daži izbraukuši, daži aizgājuši viņsaulē, bet, kamēr vēl būs kāds latvietis, latviešu valoda nevar pazust.

Kā pirmie grāmatu saņem vietējie latvieši, kuri ar saviem stāstiem piedalījušies tās tapšanā. Deviņu gadu laikā vāktais un apkopotais materiāls ir unikāls valodniecības nozarē.

“Līdz šim reģionālās valodas pētījumos tik ļoti dažādu paaudžu valodai, līdzībai, kopībai, atšķirībai nav pievērsta uzmanība ne šajā pusē Kurzemē, ne arī citos Latvijas reģionos. No šāda viedokļa pētījums ir unikāls,” atzina valodniece, grāmatas recenzente Ieva Ozola.

Zinātniskā monogrāfija nozīmīga arī ar to, ka tajā ievietoti vēsturiski materiāli par Latvijas – Lietuvas robežu konvenciju 1921.gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti