Vēl svarīgāka par dabas dāvāto un cilvēku izkopto skaistumu arī pašiem ikšķiliešiem šķiet sava novada vēsture.
"Galvenokārt jau tā Daugava un visi tie notikumi, kas ar Meinardu saistās un visiem tiem izrakumiem. Tā vēsture Ikšķilei jau ir tāda ļoti interesanta," saka ikšķiliete Inta Krūmiņa.
"Nu, es domāju, ka tā pagātne ir vissvarīgākā. Meinards un Meinarda saliņa, un pilsdrupas, un tieši tā vieta, kur pirmie vācu krustneši apmetās šeit Ikšķilē," atzīst ikšķiliete Rita Pundiņa
Ikškile ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām, un arhīvā par to ir milzums vēstures materiālu. Atzīmējot Ikšķiles 835. gadskārtu, vēstures zinātņu doktors Muntis Auns tos apkopojis grāmatā "Ikšķiles novads. Vieta, kur sākas Latvija".
"Tā centra meklēšanā ir dažādas metodes, un ir vairāku veidu centri, bet tāds ģeogrāfiskais centrs ir Tīnūžos. Gan Latvijas, gan arī Baltijas centrs," norāda Latvijas Vēstures institūta pētnieks, grāmatas autors Muntis Auns.
Grāmata ir kā ātrs skrējiens no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Viena no pieturvietām tajā atvēlēta arī saistībai ar Ogri.
"Patiesībā Ikšķile ir māte Ogrei. Sāka veidoties tagadējā Ogres pilsētā vasarnīcu ciemats 19. gadsimta otrajā pusē. Ikšķile bija centrs. Muiža, kurai piederēja Ogre, bet Ogre arī auga un izveidojās par miestu, kurš ieguvu savu pašpārvaldes statusu un robežas. 1920. gadā Ogre atdalījās no Ikšķiles pagasta," skaidro grāmatas autors.
Tagad meita pāraugusi māti. Šonedēļ, veidojot jauno Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu, pretēji daudzu ikšķiliešu vēlmei Saeima lēma par Ikšķiles pievienošanu Ogres novadam. Un arī tā reiz būs lappuse, kas papildinās Ikšķiles interesanto vēsturi.
