Izdienas pensija – nepieciešamība vai dažu profesiju ekskluzīvā iespēja?

• No baleta skatuves uz pensiju - divu baletdejotāju stāsti
• Izdienas pensija - vidēji pusotru reizi lielāka nekā vecuma pensija
• Septiņi no desmit izdienas pensiju saņēmējiem turpina strādāt
• Kritēriji, pēc kuriem piešķir izdienas pensijas, Latvijā ir atšķirīgi
• Šogad izdienas pensijām no budžeta vajadzīgi 60 miljoni eiro, 2021.gadā - iespējams, 75 miljoni

Izdienas pensiju sistēmā ilgstoši valdījusi pašdarbība - katra nozare virzījusi savus priekšlikumus izdienas pensiju saņemšanai, saka valsts kontroliere Elita Krūmiņa, norādot - nav vienota kopskata un vienotas analīzes, kam tieši izdienas pensijas vajadzīgas un pēc kādiem nosacījumiem piešķiramas. Tās arī nav uzskatāmas par pensiju sistēmas un pensiju politikas sastāvdaļu, un pašas izdienas pensijas arī nav vienota sistēma.

„Ir institūcijas, kur izdienas pensijas var saņemt lietveži un grāmatveži, kas pilnīgi noteikti nebūtu tās profesijas, kur ir paaugstinātie riski," uzsver Krūmiņa.

Valsts kontrolieres nosauktais piemērs skar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) – tur, kā rakstīts Valsts Kontroles revīzijas ziņojumā, izdienas pensijas vēl arvien var saņemt arī šīs iestādes iekšējie auditori, vecākie grāmatveži un vecākie lietveži. Pats KNAB Latvijas Radio atteicās komentēt jautājumus par izdienas pensijām.

No baleta skatuves uz pensiju jau 38 gados

Tiesības saņemt izdienas pensijas ir vairāku profesiju pārstāvjiem, piemēram, ugunsdzēsējiem, policistiem, prokuroriem, tiesnešiem, ātrās palīdzības brigāžu darbiniekiem, arī baleta māksliniekiem.

„Nekad neiedomājos to, ka kādreiz atgriezīšos Rīgas horeogrāfijas vidusskolā un šeit strādāšu kā pedagogs un skolotājs, un repetitors,” saka Marians Butkēvičs, savulaik baleta premjers. Viņa skatuves mūžu var saukt par ilgu. Izdienas pensijā jeb pelnītā atpūtā, kā viņš saka, devies pirms sešiem gadiem - 47 gados. Viņš ir labi zināms skolotājs un pedagogs – desmit gados septiņi izlaidumi.

„Tas ir ļoti grūti dejotājam saprast. Viņš jau domā, ka viņš ir mūžīgs, ka viņš vēl var, var, var, var, un tad tu ej un ņemies, un sarūpē sev galvassāpes ar visādām traumām,” stāsta Butkēvičs.

No baleta aktīvās dzīves Marians Butkēvičs attālinājies pakāpeniski, tad arī izmācījās par pedagogu, ieguva maģistra grādu. „Nākošais posms manā radošajā procesā - es mācos no audzēkņiem, audzēkņi mācās no manis, visu to labāko es gribu, lai pārmanto. Pagaidām, es tā ceru, ka padodas tā lieta.”

Taču citiem ir cits ceļš. Jāatbilst, ka atbilstoši likumiem, baleta mākslinieki izdienas pensijā var doties no 38 gadiem.

„Es jau pati sapratu – 38 – labi… 39 – vēl dejoju. 40! – vēl dejoju!! Es sapratu, ka nevēlos sevi mocīt. Varbūt kādam ir fenomenāli dotumi, cita fizioloģija. Es izsmēlu līdz šim 40 gadu vecumam - acīmredzot, mans radošās darbības ritms bija ļoti ātrs,” stāsta ir primabalerīnu Jūlija Gurviča. Dejojusi daudzas lielās lomas - Auroru, Odetu, Žizeli un citas, un no Latvijas Nacionālās operas skatuves atvadījās pirms trim gadiem ar titullomu baletā „Anna Kareņina”. 

„Tas bija 2014.gads, tagad ceturtais [gads], kā es pametu. Tā ir kā ir, bet paldies, ka man sanāca nodejot līdz 40 gadiem.” Tas ir ilgs laiks un arī ražīgs laiks, saka Gurviča. Daudzi dejo līdz 36, 38 gadiem, viņai paveicies – nostrādāt jeb kā viņa pati uzreiz izlabo – nokalpot - ilgāk. „Tagad man ir izdienas pensija. Visi brīnās, ka tāda jauna sieviete, bet jau pensionāre. Kā ir tā ir,” saka Gurviča.

Jūlija Gurviča un Marians Butkēvičs atzīst, ka ikviens baleta mākslinieks zina, ka nedejos mūžīgi. „Tas ir vispārzināms fakts, ka baleta mākslinieka dzīve nav mūžīga. Un reti kurš nodzīvo mūsu darbā līdz 50 gadu vecumam. Piedodiet, bet, kad iznāk skatītāju priekšā – mums jārāda skaistums, gaume, estētika. Balets un cirks - tā tomēr ir jaunības māksla. Tā ir fizioloģija, tas ir organisms, tas nevar strādāt tādā ritmā mūžīgi līdz pensijas vecumam, kas pienāk citu profesiju cilvēkiem,” skaidro Gurviča.

„Dejotājam tas ir no vīriešu puses, tās ir muguras, tie ir ceļi, ahili, saites, tās tiek apārstētas, bet tā izārstēt līdz galam tas nav iespējams, tas nav iespējams,” saka Butkēvičs.

To apliecina arī Jūlija Gurviča: „Vispirms par sevi atgādina traumas, ko visā šajā laikā esi ieguvis. Tā ir šīs profesijas cena. Kļūstot vecākam, uz āru izlaužas vainas, kas nebija līdz galam izārstētas. Tikai apārstētas, lai ātri būtu formā, dejotu un iznāktu uz skatuves. Tie ir, piemēram, dažādi sastiepumi – tēlaini sakot, nolaizām brūces un uz priekšu.”

Jūlijai Gurvičai pāreja uz nākamo dzīves posmu izvērtusies harmoniski. Viņa uzreiz iestājās Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā horeogrāfijas katedrā, lai kļūtu par pedagoģi. Viņai patīk darbs ar jauniešiem. Jāstudē, jo viņai kā baleta māksliniecei pēc astoņu gadu mācībām bija vien vidējā speciālā izglītība.

„Tā bija pilnīgi cita dzīve, pilnīgi cita pasaule, milzīgs posms manā dzīvē. Tās nav tikai 24 sezonas, vēl astoņu gadu ilgas mācības un gads sagatavošanās. Man tagad ir 43, un lielāko daļu savas dzīves esmu atdevusi baletam. Tas ir pastāvīgs darbs, pastāvīgi sev ko atsaki, sevi ierobežo, visu laiku esi atkarīgs no savas profesijas, no savas izrādes. Gribi iet uz dzimšanas dienu? Nevari, jo agri no rīta mēģinājums un vakarā izrāde. Tas ir pastāvīgs ritms. Tā ir kalpošana mākslai augstākajā nozīmē,” stāsta Gurviča.

Par izdienas pensijām viņa saka – tās ir nepieciešamas, jo baletā cilvēki atdod pusi dzīves mākslai un nes Latvijas vārdu pasaulē. Arī Marians Butkēvičs tās sauc par vajadzīgām, jo ne visi var kļūt par pedagogiem: „Bez šaubām, ka vajag, jo tad tu paliec uz ielas.

Mums jau nav izdomāta elastīga programma, kā cilvēki, kuri nostrādā 17, 20 gadus, var pārkvalificēties un aiziet citā jomā.”

Pusotru reizi lielāka pensija

„Ja virsnieks bija visu mūžu nokalpojis armijā, ne viņam iestrādāta saimniecība, nekā viņam nav, kara laukā vairs nav derīgs. Ko viņam darīt? Protams, viņam nepieciešama kaut kāda iztika. Tad cars tētiņš piešķīra viņam par labu mūža kalpošanu pensiju līdz mūža galam,” tā Latvijas Darba devēju konfederācijas padomnieks Pēteris Leiškalns ieskicē izdienas pensiju vēsturi, „bet, protams, ja mēs skatāmies mūsu dienās, sistēma ir absolūti kropla.

Jo šeit ir problēma, ka šie cilvēki, kam tiek piešķirta izdienas pensija 40, 45, 50 gadu vecumā, viņi nezaudē vispārējās darbaspējas.

Viņi zaudē, iespējams, darbaspējas noteiktā profesijā, bet viņi nezaudē vispārējās darba spējas.”

Izdienas pensijas aprēķināšanas formula ir diezgan ekskluzīva, nozarēs atšķirīga, tomēr kopumā tā izdevīga saņēmējiem. Izdienas pensija ir vidēji pusotru reizi lielāka nekā šo cilvēku darba mūžā nopelnītā vecuma pensija, jo izdienas pensijas apmērs ir atkarīgs tikai no vidējās izpeļņas par pēdējiem trim vai pieciem gadiem.

„Jebkurš cits strādājošais, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas, nevarēs nopelnīt tādu vecuma pensiju, kā aprēķina izdienas pensijas. Mums ziņojumā ir piemēri par diplomātiem. Izdienas pensijas 1500 eiro, nopelnītā vecuma pensija – 590 eiro. Šī starpība tiek piemaksāta no valsts budžeta visu personas mūžu,” skaidro Valsts kontroles trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava.

Nereti izdienas pensiju saņēmēji turpina strādāt

Izdienas pensiju sākotnējie mērķi – garantēt nodrošinājumu tajās profesijās, amatos vai dienestos strādājošajiem, kuri pēc noteikta laika nostrādāšanas nevar turpināt darbu profesionālo iemaņu zuduma vai sociālās bīstamības dēļ – esot novecojuši.

"Šie sākotnēji izvirzītie mērķi un pieņēmums, ka, cilvēks noteiktu laiku strādājot vienā profesijā, nevar pārprofilēties un strādāt citā, absolūti vairāk nav aktuāli.

Mūsu analīze liecina, ka septiņi no desmit izdienas pensiju saņēmējiem turpina strādāt, lielākā daļa - tajos pašos resoros un organizācijās, kur strādāja pirms izdienas pensijas saņemšanas,” atklāj Valsts kontroles pārstāve.

Pametot dienestu un turpinot strādāt tajā pat institūcijā tā sauktajā civilajā amatā vai citur, cilvēki saņem algu un vienlaikus izdienas pensiju. Savukārt, kad iestājas vecuma pensijas vecums, tad pieprasa aprēķināt vecuma pensiju. Ja tā ir mazāka, tad tiek piemaksāta starpība. Vecuma pensija sanāk izdienas pensijas apmērā. Divas pensijas nemaksā.

Atšķirīgi kritēriji

Valsts Kontrole pētījusi arī ārvalstu valstu pieredzi. "Jā, izdienas pensijas pastāv arī citās valstīs. Bet šo saņēmēju loku arvien sašaurina. Bet tāds loks kā Latvijā nepastāv citās valstīs,” norāda Valsts kontroles pārstāve Ieva Pīpiķe.

Kritēriji, pēc kuriem piešķir izdienas pensijas, Latvijā ir atšķirīgi. Tāds ir arī pensionēšanās vecums un izdienas stāžs. Piemēram, atsevišķas militārpersonas izdienas pensijā var doties jau 33 gadu vecumā, jo nav noteikts minimālais pensionēšanās vecums.

“Mēs esam tādi pirmrindnieki, kas reorganizāciju uzsākuši savos dienestos,” saka Iekšlietu ministrijas nozares politikas departamenta direktors Arnis Jurševics. Pēdējos gados iekšlietu sistēmā notikušas būtiskas pārmaiņas – sašaurināts izdienas pensiju saņēmēju loks. Uzreiz jāpiebilst, ka pašā Iekšlietu ministrijā vispār nav izdienas pensiju, bet tādas ir Valsts policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Valsts robežsardzē un Drošības policijā.

„Mēs esam nodalījuši amatpersonas ar speciālām dienesta pakāpēm no tiem cilvēkiem, kas veic atbalsta funkcijas mūsu dienestos. Proti, ja līdz šim pastāvēja iespēja, ka personāla daļas cilvēks vai tie, kas nodarbojas ar jurista darbu, ieņēma statusu ar speciālo dienesta pakāpi, tad piecu gadu laikā mēs procesu esam centušies sakārtot. Un šobrīd amatpersonas ar speciālo pakāpi mums ir tikai tie cilvēki, kas reāli veic tiešās funkcijas mūsu dienestos, kas neveic atbalsta funkcijas. Tas mūsu skatījumā ļaus vismaz ilgtermiņa ietaupīt zināmus līdzekļus Labklājības ministrijai,” saka Jurševics.

Iekšlietu sistēmā izdienas pensija saistās ar profesionālo spēju zudumu. „Mēs nevaram prasīt no cilvēka, sasniedzot 50 gadu vecumu un vairāk, ka viņš var kāpt pa kāpnēm uz trešo, ceturto stāvu un pildīt savas funkcijas, dzēšot ugunsgrēku vai veicot glābšanas darbu. Mums ir jāuzņemas atbildība par cilvēku, kas pilda šos pienākumus, un no mūsu skata, tas sāk palikt bīstami,” skaidro Iekšlietu ministrijas pārstāvis.

Iekšlietu sistēmā izdienas pensijā parasti dodas no 50 gadu vecuma vai no brīža, kad iestājusies 20 gadu izdiena. Otrā gadījumā cilvēks var tikt atvaļināts no dienesta veselības stāvokļa dēļ vai tad, ja amata vieta ir likvidēta.

Vidējā izdienas pensija iekšlietu sistēmā pērn bija aptuveni 373 eiro uz papīra, savukārt amatpersonām, kuras atvaļinātas no dienesta, sasniedzot izdienas pensiju vecumu – 582 eiro.

Ja aizsardzības un iekšlietu sistēmas darbinieki bija pirmie izdienas pensiju saņēmēji, tad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) operatīvie darbinieki šim pulkam piepulcējās pēdējie – pērn.

„Mediķis pirmspensijas vecumā vairs nespēj tāpat kā jaunais uzskriet uz sesto stāvu ar smago aprīkojumu aparatūru, pēc tam turpināt reanimācijas pasākumus – glābt cilvēka dzīvību, kas var ilgt līdz pat stundai, kas ir smags fizisks darbs,” saka NMPD pārstāve Ilze Bukša, uzsverot – tiesības uz izdienas pensiju ir tikai operatīvā darbā strādājošajiem – brigāžu mediķiem, autovadītājiem un dispečeriem, nevis atbalsta personālam vai administrācijas darbiniekiem.

Uz izdienas pensiju var pretendēt vecumā no 55 gadiem ar darba stāžu vismaz 20 nostrādātie gadi. Ar 20 gadu stāžu tās apmērs ir 65% no vidējās mēneša darba samaksas, bet ar ilgāku stāžu – līdz pat 80%.

No budžeta 60 miljoni izdienas pensijām

Tā kā izdienas pensiju saņēmēju lokam nāk klāt jaunas profesijas un saņēmēju skaits un algas daudzos resoros aug, arī nepieciešamā summa ik gadu palielinās. Šobrīd izdienas pensijas saņem vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku. Arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā spēsim apmaksāt izdienas pensijas.

Šogad tām vajadzīgi vairāk nekā 60 miljoni, par 2021.gadu prognozē - 75 miljoni eiro no valsts budžeta.

Inga Vārava no Valsts kontroles aicina domāt, kā mainīt sistēmu un kā izstrādāt citus kompensējošos mehānismus, lai motivētu cilvēkus ilgāk palikt darba tirgū: „Un maksāt nodokļus un papildināt pašiem sava sociālā nodokļa uzkrājumu, un maksāt nodokļus, lai varam izmaksāt un pārskatīt pensijas šā brīža pensionāriem. Ja cilvēks saņem tādu izdienas pensiju, kādu viņš nekad nevarēs nopelnīt, normāli maksājot nodokļus, viņam nav nekādas motivācijas legāli turpināt maksāt valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.”

Inga Vārava uzsver, ka ir jāmaina domāšana – cilvēks attīstās visu savu apzinīgo mūžu un ir jāpārprofilējas: “Un cilvēkam nevilšus izvēloties darbu kaut vai Valsts kontrolē ir jādomā, ko es darīšu pēc tam, kad es vairs nespēšu šo darbu izdarīt. Un mums neviens negarantē izdienas pensijas, ne arī ko citu. Arī policisti pēc tam, kad aiziet izdienas pensijas, strādā apsardzē.”

Latvijas Darba devēju konfederācijas ekspertam Pēterim Leiškalnam ir padomā risinājums, ka noteiktās profesijās, kur ir paaugstinātas prasības un paaugstināts izdegšanas risks, noteikt, ka darba devējam par katru darbinieku ir jāmaksā iemaksa vai nu īpašā fondā, vai trešā līmeņa pensiju fondā.

Tas ļautu arī dienestiem noturēt ilgāk darbā labus speciālistus. „Un otra lieta – šīm personām tiek nodrošināta pārkvalifikācija. Tajā brīdī valstij ir jānodrošina iespēja šai personai nomainīt profesiju,” saka Leiškalns.

Ko darīt tālāk? Vienīgais plāns ir Saeimas sociālo lietu komisijai, kas iepazinusies ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu. Tā nolēmusi aicināt Saeimas jaunizveidoto Analītisko dienestu ķerties pie izdienas pensiju regulējuma izpētes. „Vienlaikus lūkojoties, kāda ir tā situācija mūsu tuvākajiem kaimiņiem gan Lietuvai, gan Igaunijai. Aicināsim pētīt arī situāciju un arī iespējamos sociālos atbalstus, kādi ir Eiropas citās valstīs arī šādām institūcijām,” saka komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība).

Nekādi citi soļi vēl nav plānoti. Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča sola – kamēr nav veikta analīze, pēdējos saņemtos priekšlikumus par jaunām izdienas pensijām, piemēram, no pašvaldības policijas, nekur tālāk nevirzīs. Pēdējais mēģinājums reformēt izdienas pensiju sistēmu 2013.gadā neizdevās. Labklājības ministrijas koncepcija saskārās ar asu pretreakciju. Ja būtu vēl kāds centiens, var paredzēt, ka reakcija būtu līdzīga.