Reaģējot uz Bauskas novada domes aicinājumu Ministru kabinetam izsludināt novadā ārkārtas situāciju neizbraucamo ceļu dēļ, satiksmes ministra Ulda Auguļa vadītajā Ceļu satiksmes drošības padomes ārkārtas sēdē grants ceļi bija galvenais jautājums. Augulis pēc sēdes norādīja, ka ministrijas speciālisti vēl gatavo atbildi Bauskas novada domei, tikmēr valsts AS "Latvijas autoceļu uzturētajam" (LAU) uzdots uzlabot grants ceļus, līdzko tas ir iespējams.
Autoceļu uzturētāji sola, ka visi 200 greideri ir gatavi darbam arī sestdien vai svētdien, tiklīdz laika apstākļi ļaus. "Kā tikko kaut cik varēsim, tā darīsim," sacīja LAU valdes loceklis Guntis Karps.
"Ministrija arī izskata, vai risinājums ir ārkārtas situācija, kur aizslēgt ceļus vai taisīt ierobežojumus. Nē, manuprāt, svarīgāk, tikko ir iespējams, uzreiz sākt šo ceļu remontus, kas cilvēkiem dos daudz vairāk, nekā kaut kādas situācijas. Pie tā arī strādājam. "Latvijas autoceļu uzturētājam" ir šis uzdevums, viņu pienākums, tas, kas ir arī pēc iespējas ātrāk jāsāk, tikko tas ir iespējams," teica ministrs.
Augulis uzsver, ka kritiska situācija uz grants ceļiem ir ne tikai Bauskā. Valsts AS "Latvijas Valsts ceļi" sēdē ziņoja, ka 55% valsts ceļu ir ar grants segumu un 43% no tiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Augulis norāda, ka šogad vairākos posmos grants ceļu stāvokli varētu uzlabot, ceļu sašaurinot.
"Jo Latvijā mums ir savā laikā kolhozos būvēti nenormāli plati ceļi, kur mums ir ceļi pat 12 metru platumā, kur ir jau izveidojušās bļodas dēļ tā, ka nav šī periodiskā uzturēšana laicīgi veikta.
Tā kā ir jāturpina šis darbs šo ceļu sašaurināšanai, ūdens novades grāvju atjaunošanai, lai šis ceļš pēc iespējas ātrāk, it sevišķi šādos laika apstākļos, nosūcas, lai nav pārmitrināts, kur nevar vispār vairs līdz brīdim, kamēr ceļš nožūst, neko darīt," saka ministrs.
Lai grants ceļiem iegūtu papildu līdzekļus, tam novirzīs nozares ietaupījumus.
LAU valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs tikmēr norāda, ka grants ceļi būtu jāuztver kā periodiski lietojami un kā pagaidu risinājums. Grants ceļu uzturēšanu īpaši apgrūtina laika apstākļi.
"Par cik ziemas mums vairs nav un ceļš nesasalst, un, ja ir mitrums, sniegs vai lietus un ceļš pārmitrinās, tas vairs neder smagā transporta kustībai.
Smagais transports tik un tā brauc, ir tur zīmes vai ne, jo uzņēmējam jāaizved krava un viņš cenšas to darīt, rezultātā ceļš brūk. Mēs kā ceļinieki arī nevaram ar savām smagajām mašīnām iebraukt uz tiem šķīstošajiem ceļiem, jo tad tā darbība tikai sabojātu visu ceļu," atzīst Kononovs.
Viņš uzskata, ka risinājums ir dubultās virsmas ceļi. Tas nozīmē, ka grants ceļu pārklāj ar bitumena emulsiju un šķembām divās kārtās. Šādi segumi ir piemēroti vietējās nozīmes ceļiem un maksā vairākas reizes lētāk nekā asfalts. Tomēr finansējums joprojām ir galvenais klupšanas akmens ceļu uzturēšanā.
Satiksmes ministrs Augulis ir pārliecināts, ka jāatjauno autoceļu fonds, tomēr jautājums, cik lielu nodokļu daļu valsts varētu atļauties tam atvēlēt. LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange tikmēr uzsver, ka 21. aprīlī tiks rīkota konference, lai apspriestu auditorkompānijas "KPMG" izstrādātos modeļus autoceļu finansēšanai.
"Viena no alternatīvām ir atstāt visu tā, kā ir, esošais modelis, un tad skatīties, kā mēs tālāk varam apsaimniekot esošos ceļus. Viena no alternatīvām, ko arī apskatīsim, ir autoceļu fonda izveide un akcīzes nodokļa harmonizēšana.
Tāpat apskatīsim alternatīvo finansējumu avotu piesaisti, tai skaitā obligāciju emisiju un tai skaitā pie kādiem nosacījumiem ir iespējami investīciju fondu ieguldījumi valsts ceļos," teica Lange.
Lange Ceļu satiksmes drošības padomes sanāksmē norādīja, ka pērn bijusi augstākā satiksmes intensitāte uz Latvijas ceļiem valsts vēsturē.
