Pagājušā gada 18. novembrī Latvijas simtgades svinības aizēnoja incidents pie Brīvības pieminekļa, kad vairāki vīrieši centās pievērst sev uzmanību, izmantojot karogus ar svastikai līdzīgu simboliku. Tie bija nacionālradikālās organizācijas “Gustava Celmiņa centrs” līderis Igors Šiškins ar domubiedriem Gunāru Dzenīti un Uģi Rozenbahu.
Pret viņiem tika sākta administratīvā pārkāpuma lieta par sapulču, gājienu un piketu norises kārtības pārkāpšanu. Par to draud brīdinājums vai naudas sods līdz 350 eiro. Tomēr Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pārkāpumu nesaskatīja un lietu izbeidza.
Latvijas Televīzijas avoti drošības iestādēs norāda, ka, visticamāk, arī sestdien gaidāmajā leģionāru piemiņas dienas gājienā varētu notikt līdzīgas provokācijas. Eksperti brīdina, ka ugunskrusta demonstrēšana publiskos pasākumos ir gards kumoss tiem, kuri vēlas nomelnot Latviju kā nacisma perēkli. Un viņi pat nedomā iedziļināties, ka tas ir sens latviešu simbols.
"Krievijai ir svarīgi uzfilmēt kādu nelielu kadru, kur parādās nacistiskā simbolika, kaut vai stilizēta, vai cilvēki izsaka protestus. Un pēc tam gadu garumā to var izmantot, lai ilustrētu, ka Latvijā atbalsta fašistisko ideoloģiju," teica politologs un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.
Lai nelietu ūdeni uz Kremļa propagandas dzirnavām, dažas organizācijas, piemēram, Atsevišķā studentu rota masu pasākumos atturas lietot savu vēsturisko simboliku ar ugunskrustu.
