Viņa pastāstīja, ka galvenā prasība – nokļūšana mājās – ir apmierināta, dienests bija gatavs to nodrošināt, taču, lai iekļautu to koplīgumā, bija nepieciešama arī Veselības ministrijas iesaistīšanās.
Trešdien par to panākta vienošanās. Cik tas izmaksās, gan pašlaik nevar pateikt, jo nav zināms, cik daudz darbinieku vēlēsies šo iespēju izmantot, norādīja Cipule.
Atsevišķos reģionos darbinieki arī pauda vēlmi dežurēt līdz pulksten 20, nevis 22, kā tas ir pašlaik, un dienests tam piekrīt tur, kur to var salāgot ar operatīvo situāciju un iespēju nodrošināt savlaicīgu palīdzību pacientiem.
Tāpat dienesta vadība apkopo informāciju par brigāžu ierašanās laiku un secina, ka atteikšanās no nakts dežūrām atsevišķos reģionos nepalielina ierašanās laiku, ko arī plānots skaidrot arodbiedrībai.
KONTEKSTS:
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) augustā sāka kolektīvo interešu strīda procedūru, iesniedzot NMPD vadībai strīda prasību – nemazināt Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos “ātrās palīdzības” diennakts brigāžu skaitu.
Pēc strīda sākšanas uz laiku pārtraukta turpmāka brigāžu pārveidošana Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos, turpinot darba organizācijas pārmaiņas Rīgas un Kurzemes reģionā.
Izmaiņas darba organizācijā paredzēja līdz gada beigām dubultot “ātrās palīdzības” dienas brigāžu skaitu, samazinot diennakts brigāžu skaitu, jo lielākā daļa jeb 80% izsaukumu notiek dienas laikā. Piemēram, dienā Latvijā tiek saņemti 963 izsaukumi, darbojoties 188 brigādēm, bet naktī - 243 izsaukumi, uz kuriem reaģē kopumā 170 brigādes. Pēc izmaiņām dienas brigāžu skaits tiks palielināts divas reizes, proti, līdz 360 brigādēm. Vienlaikus nemainīšoties kopumā diennaktī strādājošo brigāžu skaits.
