Baltijas ceļā bija vienotības, bezbailības un neuzvarama spēka sajūta. Šī baltiešu akcija Kremlī radīja paniku, saka Īvāns.
Pēc Baltijas ceļa ASV brīdināja PSRS, ka tiks sarauts viss, ko pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs bija panācis. Līdz ar to Padomju Savienība nevarēja atļauties doties uz Baltiju ar tankiem, skaidro Īvāns.
„Mēs – trīs Baltijas valstis – tajā brīdī bijām nopietni ģeopolitiski spēlētāji. Ja nebūtu Baltijas ceļa, droši vien nebūtu visa, kas notika pēc tam,” secina Īvāns.
Dažus mēnešus pēc Baltijas ceļa Kremlis piekāpās – tika nosodīts Molotova—Ribentropa pakts. Līdz ar to krita juridiskie šķēršļi Baltijas valstu brīvības atgūšanai, stāsta Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs.
„Man bija atbrīvotības, tāda kā lidojuma sajūta. Kad satvēru pie vienas rokas latviešu meiteni, pie otras – igauņu meiteni, es fiziski sajutu tādu kā augstsprieguma strāvas triecienu, kas izgāja cauri visai cilvēku ķēdi,” atceras Īvāns.
Viņš ir arī pārliecināts – nepieciešamības gadījumā arī šodien Baltijas valstīs būtu tāda vienotības sajūta, kāda bija pirms 25 gadiem.
