Viņš norādīja, ja nebūtu atjaunota Latvijas neatkarība, tad iedzīvotāji nevarētu braukt strādāt un mācīties Eiropā un citur pasaulē, kā arī nevarētu būt Eiropas Savienības un NATO dalībniece. „Ja nebūtu šo notikumu pirms 25 gadiem, mēs te nesēdētu,” teica Īvāns. Viņaprāt, šobrīd Latvija ir tik lielā drošībā, kādā tā nekad nav bijusi – Latvija ir NATO un Eiropas Savienības dalībniece, kā arī tūlīt būs Eirozonā.
Viņš uzsvēra, ka Latvija ar savu Tautas frontes kustību, nevardarbīgo pretošanos un ieguldījumu Padomju Savienības sagraušanā, kā arī Austrumeiropas un Centrāleiropas atbrīvošanā var lepoties pasaules mērogā. Īvāns atgādināja, ka Latvijas savu posmu neatkarības atgūšanā pārējo Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū ir noturējusi. Īvāns atgādināja, ka 1980.gadu beigās etnisko latviešu Latvijā bija mazākums. Tāpat bija vēl citi nosacījumi tam, lai Latvijai savu neatkarību būtu grūti atgūt.
Īvāns norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijai tomēr izdevās izcīnīt savu neatkarību, ir mazā teritorija un mazais iedzīvotāju skaits, kas nepieciešamības gadījumā spēj viegli mobilizēties. „Jo vairāk dzīvoju, jo vairāk saprotu agrāk ne visai saprotamu lietu – ir labi dzīvot mazā, pārskatāmā valstī,” pauda Īvāns.
Viņš atgādināja, ka pat pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs kādā atklātības brīdī izmetis, ka Baltijas valstis ar savu Baltijas ceļu esot „sasējušas viņam rokas”.
Trešdien visā Latvijā ar dažādiem pasākumiem atzīmē Latvijas „de facto” neatkarības atjaunošanas 22. gadadienu.
