Panorāma

Panorāma

Panorāma

Vēlētāju izvēles reģionos atšķiras

Īvāns: Atmodas lozungs «Par tiesisku valsti» joprojām aktuāls

250 000 biedru un vēl lielāks skaits atbalstītāju - tik daudz ļaužu vairs nav spējusi ap sevi sapulcēt neviena cita sabiedriski politiska organizācija Latvijā. Pirms 30 gadiem tas izdevās Tautas frontei, kura uzņēmās panākt un arī panāca Latvijas neatkarības atjaunošanu. Pirmais Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns atzīst, ka Atmodas lozungs “Par tiesisku valsti” joprojām aktuāls.

Pirmdien, 8.oktobrī, Dailes teātrī sapulcējušies Atmodas aktīvisti un toreizējie Tautas frontes biedri.  

Tieši ar Tautas frontes deputātu atbalstu 1990.gadā Augstākā padome pieņēma 4.maija deklarāciju.    1988.gada 8.oktobrī Tautas fronte uzņēmās līdera lomu, lai saliedētu sabiedrību varas pārņemšanai parlamentārā ceļā. Uz to sanāca vairāk nekā 1000 delegātu. Kongresu atklāja latviešu strēlnieks un aktieris Ēvalds Valters. 

Dienu pirms Tautas frontes dibināšanas kongresa 7.oktobrī Mežaparka estrādē notika dziesmotā manifestācija. Sapulcējās 150 000 cilvēku. Dainis Īvāns uzskata, ka manifestācijas lozungs ”Par tiesisku valsti” joprojām aktuāls. 

“Lielākā nelaime, ka mūsu tiesu sistēma un valsts nav tāda, kādu mēs to vēlētos. Nav pietiekoši taisnīga un godīga. Tā vēl ir krietni pilnveidojama,” atzina Īvāns.

“Un otrs, kas ir zaudēts un ko spilgti nodemonstrēja šīs vēlēšanas, ka mums ir vēl liela padomju cilvēku pašpaļāvība uz dažādiem populistiem un bļāvējiem, kuri, kā mēs Tautas frontē runājām, solīs neatkarību un brīvību rīt uz brokastu laiku. Nekas tāds nebūs,” sacīja Īvāns.

Kā uzsver vēstures pētnieki, tolaik pierādījām nācijas briedumu, ka kritisko brīžos spējam apvienoties, nolikt malā savtīgas intereses un nosargāt nacionālās vērtības.

“Tautas frontes fenomens ir tas, ka no Tautas frontes cilvēkiem mēs nevaram atrast kādu, kurš kaut kādā veidā būtu nodevis. Kaut vai 4 .maija balsojums, kur pilnīgi visi  ievēlētie atnāca uz vēlēšanām.  Neviens nesaslima. Nevienam netika samaksāts, jo noteikti spiediens bija. Bija milzīga kopīga drosme,” sacīja Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.

Tā bija arī balansēšana uz naža asmens, jo neviens nezināja, kāda pretreakcija sekos no padomju varas puses. Šis Latvijas vēstures periods ir paraugs tam, ka ar nevardarbīgās pretošanās metodēm var sasniegt iecerēto.

“Liela daļa valstu neorientējas vēstures peripetijās un īsti nesaprot un nepiekrīt, ka esam valsti atjaunojuši, uzskata, ka izveidojuši jaunu valsti, un no tā ceļas virkne problēmu. [..] Tur mūsdienu politiķiem vairāk jāskaidro vēstures un juridiskās nianses,” norādīja Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktors Tālavs Jundzis.

“Toreiz nenovērtējām līdz galam, cik mentāli bijām integrēti tajā padomju modelī. Cilvēki, kas bija biznesa pusē, gan ekonomisti, uzņēmumu vadītāji, kolhozu priekšsēdētāji dzīvoja padomju modelī. Un, lai gan viņi zināja, ka mums vajag neatkarīgu valsti, bet cilvēki nezināja, kā ko darīt,” sacīja Krūmiņš.

“Situācija bija tik sarežģīta, ka neviens arī no Rietumiem nevarēja atnākt un pateikt, mums jādara tā vai tā,” atgādināja Krūmiņš. 

Saistībā ar Tautas frontes vēsturi vēl ir daudz ko pētīt.  Nacionālais vēstures muzejs un Tautas frontes muzejs  aicina ikvienu, kam ir fotogrāfijas, audio un video ieraksti  un citas tā laika liecības, dalīties ar vēsturniekiem.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti