Astoņi labākie darbi tika rakstīti tiešsaistē (septiņi Latvijā, viens Nīderlandē), divi – klātienē Liepājā, pa vienam Rīgā, Jēkabpilī un Jelgavā, kur diktāts šogad notika pirmo reizi. Vidējais kļūdu skaits vienā diktātā ir 11 (četras ortogrāfijas, septiņas interpunkcijas). Tiešsaistē diktāta rakstītāji pieļāva mazāk kļūdu nekā klātienē rakstošie (attiecīgi desmit un 13). Maksimālais kļūdu skaits vienā darbā bija 263. Savukārt 18 diktāti netika pieņemti pārbaudei diakritisko zīmju trūkuma dēļ vai arī tāpēc, ka tie bija uzrakstīti tikai daļēji.
Vairākums dalībnieku kā dzimto valodu norādīja latviešu (1524 cilvēku jeb 92%), 101 cilvēku jeb 6% – krievu, pārējie 2% – latgaliešu, lietuviešu, poļu, rumāņu un igauņu valodas. Ne visi diktāta dalībnieki vēlējās norādīt izglītības līmeni, taču 464 bakalauri, 439 maģistri un 18 doktori ir dalījušies ar organizatoriem šajā informācijā. Saskaņā ar iesniegtajiem datiem diktātu rakstījuši arī 70 pamatskolas audzēkņi un 91 vidusskolēns.
Klātienē deviņās Latvijas pilsētās diktātu rakstīja 608 cilvēki – Rīgā (315), Liepājā (69), Rēzeknē (32), Daugavpilī (32), Ventspilī (27), Cēsīs (12), Jelgavā (36), Jēkabpilī (34) un Valmierā (52). Interneta vietnē raksti.org tika iesniegti 1033 darbi no 26 valstīm. Vairākums dalībnieku to rakstīja tiešsaistē Latvijā (936), citi bija no Lielbritānijas (24), Vācijas (18), Spānijas (6), Zviedrijas (5), Igaunijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes (katrā pa 4), pa trim no Grieķijas un Itālijas, pa diviem no Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Horvātijas, Lietuvas, Norvēģijas, pa vienam no Somijas, ASV, Karību salām, ASV Aizjūras salām, Turcijas, Islandes, Izraēlas, Ķīnas un Kipras. Visu dalībnieku vidū 1380 jeb 84% bija daiļā dzimuma pārstāves, bet 256 jeb 6% – stiprā dzimuma pārstāvji. Turklāt skaita ziņā diktātu visvairāk rakstīja Ievas (37), Zanes (34) un Elīnas (33), kā arī Jāņi (21), Kristapi (9) un Edgari (7). No trīspadsmit diktātiem bez kļūdām divus uzrakstīja Zandas.
Pasaules diktāta latviešu valodā līdzautore un latviešu valodas un literatūras skolotāja Sarmīte Ruža norādīja, ka visvairāk kļūdu labotāji manīja saikļa “ne tikvien – bet arī” rakstībā. Problēmas rakstītājiem sagādāja vēlme personificēt – dalībnieki rakstīja ne tikvien vārdu “velns”, bet arī “ciems”, “pasaule” ar lielo sākumburtu. Interpunkcijā galvenās grūtības radījuši tiešās runas teikumi, neprasme ieraudzīt divdabja teiciena sākumu. Arī teikuma daļas bieži vien netika atdalītas, piemēram, teikumā “Dievs ieklepojās, un pienotava pajuka”. Palīgteikums, kurš izrādījies īpaši labi paslēpts un daudziem sagādāja grūtības, bija teikumā “Velnam pagāja gadsimts, līdz viņš atguvās”. Tāpat atsevišķi diktēti teikumi tika sapludināti vienā.
300 vārdu garo diktātu īpaši šim nolūkam ir radījis pazīstamais rakstnieks Andris Akmentiņš, un tiešraidē to lasīja aktieris Kaspars Znotiņš. Teksta atbilstību latviešu valodas normām ir pārbaudījusi un apstiprinājusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras vadītāja Andra Kalnača. Iniciatīvas mērķis ir attīstīt prasmi rakstīt latviski, audzināt cieņu pret dzimto valodu, veidot ciešāku saikni ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu. Diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums, kurš vienlaikus ceturto reizi pēc kārtas norisinās visā pasaulē un kurā drīkst piedalīties jebkurš interesents
