Panorāma

Ģimenes ārsts kritisks par e-veselības darbību

Panorāma

Sprādzienu Saulkrastos izraisa nelikumīgi glabāta pirotehnika

IT eksperti mudina izstrādāt regulējumu kibertelpai

IT eksperti mudina izstrādāt regulējumu kibertelpai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kibervidē pašlaik valda mežonīgo Rietumu likumi. Nozagt datus var gandrīz jebkurš, bet visaptverošu likumu, lai vērstos pret pārkāpējiem, ir maz. Šādas atziņas ceturtdien, 5. oktobrī, izskanēja "Cert.lv" rīkotajā ekspertu konferencē.

ASV laikraksta "The Wall Street Journal" žurnālisti bija izpētījuši, ka Krievija īstenojusi kiberuzbrukumu, uzlaužot Igaunijā dislocēto ASV karavīru viedtālruņus. Mērķis  – iegūt datus par karaspēka lielumu, tā pārvietošanos, kā arī iegūt telefonos pieejamo informāciju tālākai izmantošanai.

Kopš šī incidenta Tapas bāzē izvietotajiem karavīriem no tālruņiem jāizņem SIM kartes, savukārt internetu var lietot vienīgi, izmantojot drošus pieslēgumus. Šādu un līdzīgu gadījumu izpēte ceturtdien bija arī Rīgā notikušās konferences "Kiberšahs" dalībnieku uzmanības centrā. Secinājumi gan nav iepriecinoši – tehnoloģijas iet uz priekšu, bet nozares regulējums atpaliek.

"Šobrīd IT vidē ir mežonīgie rietumi, kur daudz kas nav noregulēts, un faktiski mēs cīnāmies ar problēmām, kur tehniski risinājumi ir izstrādāti 20 gadus atpakaļ. Bet tā inerce ir ārkārtīgi liela un ražotāju spiediens ar to riteni, kurā viņi griežas, ir tik liels, ka tas nav atrisināms pa diennakti, bet iet uz labo pusi," atzina “Cert.lv” vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

"Cert.lv" pārstāvis skaidro – vēl aizvien Latvijā ir pieejamas gan iekārtas, gan programmnodrošinājums, kurā iestrādātas piekļuves iespējas potenciāliem ļaundariem. Iemesls – ražotāja vēlme taupīt izmaksas, ziedojot drošību. Nesen šāds gadījums bijis ar zīdaiņu kamerām, kuras uzlaužot, ļaundari pat guvuši iespēju sarunāties ar bērnu, viņa vecākiem nezinot.

Tomēr tā sauktais “lietu internets” pēdējos gados ieguvis strauju attīstību. Nu attālināti var vadīt ne tikai, piemēram, mājas apkures iekārtas, bet arī industriālas ražotnes, potenciāli radot riskus sabiedrības drošībai.

"Ja kāds uzliek kādu slikto vai vājo iekārtu, viņam pa lielam par to nekas nav. Ja sāk uzbrukt, tad uz viņu attiecas likumdošana. Bet arī ražotāji var uztaisīt cauru iekārtu, Eiropā maz tiek darīts, lai to risinātu. Tādu gadījumu, kur vai nu liek cietumā, vai piemēro miljoniem lielu sodu nav," teica "Latvijas mobilais telefons" drošības direktors Egons Bušs.

To, ka drošības aspekti līdz šim nav ņemti vērā, atzīst arī augsto tehnoloģiju "Huawei" eksperts un  viens no ASV kiberdrošības stratēģijas līdzautoriem Endijs Purdijs. Jau tagad ir pieejami instrumenti, kas ļauj apstrādāt lielu datu daudzumu, monitorējot gan ieiešanu tīklā, gan tajā pārsūtītās datu plūsmas. 

"Es nedomāju, ka valdības izmanto visus savus rīkus, lai pārbaudītu to gatavību šādiem uzbrukumiem. Valdībām ir tik daudz cita, ko darīt, ka neesmu drošs, vai šajā jautājumā ir izstrādāta visaptveroša pieeja. Ir virkne individuālu aktivitāšu šajā jomā. Ir arī daudzas globālas grupas, kas izmanto šos rīkus, lai novērtētu savu ievainojamības statusu.

Dažādas aktivitātes veic Eiropa Savienība un ASV, tā kā situācija pamazām uzlabojas. Tas ļauj cerēt, uz šo risku samazināšanu tuvāko gadu laikā. Tos nevar pilnībā izskaust, bet var krietni samazināt," atzina Purdijs.

Eksperti gan uzsver – agri vai vēlu pasaules līderiem būs jādomā par visaptveroša globāla regulējuma izstrādi kibervidei, jo drīzumā ievainojamība pret ārējiem iebrukumiem draudēs ne tikai ar milzu finansiāliem zaudējumiem, bet reāli apdraudēs cilvēku dzīvības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti