Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības “Trusis un citi” rīkotajā izstādē starp dažādām trušu un mājputnu šķirnēm pirmo reizi apskatāma arī nelielā cukurvistiņu saime. Šobrīd biedrība lepojas ar to, kas ir, jo laika gaitā šīs tikai Latvijai raksturīgās pundurvistiņas palikušas visai mazā skaitā.
“Visās izstādēs katrai valstij ir svarīgi parādīt savas nacionālās šķirnes - vai tās vācu, dāņu vai citas valsts, jo tā ir viņu vērtība. Tikpat svarīgas ir mūsu nacionālās šķirnes, kas saglabājušās no 1800. gadiem, un vēlamies starptautiskā līmenī parādīt, ka arī mums tādas ir. Te ir putni, kas savākti no vairākām saimniecībām. Tie gan ir nelielā skaitā, bet var kļūt par pamatu, lai atjaunotu mūsu nacionālās šķirnes. Te ir cukurvistiņas un krūpiņi," teica Latvijas mājputnu un šķirnes putnu eksperts Jurijs Dmitrijevs.
Biedrībā “Trusis un citi” šobrīd ir sešas saimniecības, kurās ir gan cukurvistiņas, gan krūpiņi. Ir gan vēl cilvēki, kuri tās audzē, bet vairāk savam priekam. Latvijas pundurvistiņu saglabāšanā iesaistījusies arī Dikļu pagasta “Mežiņu” saimniece Inguna Valdmane, atzīstot, ka tas ir gadiem ilgs darbs, lai šķirni izkoptu tīru. Pašmāju cukurvistiņas ir sakrustojušās ar ievestajām pundurvistiņām no Eiropas, un ilgu laiku tam netika pievērsta uzmanība.
“Mēs par šo tīrību nevarēsim runāt šogad, par to varēsim runāt vēlāk. Te ir tas atlasītais, ar ko mēs strādājam, kas ir vaislas materiāls. Šeit ir pa vidam arī kāds, ko mēs skaidri zinām, kas ir brāķīgs un ko nevajadzētu tālāk turpināt," atzina Dikļu pagasta “Mežiņu” saimniece Inguna Valdmane.
Viņa piebilst - ne viens vien domā, ka ikviena maza auguma vistiņa ir cukurvistiņa un krūpiņš, bet patiesībā katrai pundurvistiņu šķirnei ir atšķirīgas pazīmes. Tāpēc biedrībā, mācoties no citu valstu speciālistiem, nu arī paši apgūst mājputnu vērtēšanu.
“Īsti mums nav ne ciltsdarba programmas, ne arī speciālistu, kuri pašlaik nodarbotos ar šķirnes putniem, kas veiktu šo atlasi, kas veiktu šo vērtēšanu. Mēs tikai mācāmies. Mēs esam sākuši to, ka jau sākam viņus gredzenot, sākam rakstīt ciltsrakstus, lai būtu kaut kāds pamats teikt, ka mums ir šķirnes putni," norādīja biedrības “Trusis un citi” pārraugs, vērtētāja un vetārste Dace Kaula.
Vēl viens no biedrības mērķiem - saglabāt arī Latvijas senāko zosu šķirni: Kurlandes zosis, kas savulaik, mainoties politiskajai situācijai, gan izvestas, gan ņemtas līdzi, latviešiem dodoties bēgļu gaitās.
