Labrīt

Nacionālā apvienība ar Satversmes grozījumiem vēlas norādīt, ka ST pārkāpa pilnvaras

Labrīt

Mīti, kas apvij barikādes, un šī laika pētniecība. Saruna ar vēsturnieku Edgaru Engīzeru

Jaunievēlētais Valsts kontrolieris sola lielāku uzmanību veltīt lietderības revīzijām

Irklis vēlas, lai Valsts kontrole sniegtu lielāku ekonomisko pienesumu

Jaunais valsts kontrolieris Rolands Irklis vēlas sekmēt Valsts kontroles (VK) darbības ietekmes palielināšanos. Tālab mērķis ir VK ierobežotos resursus virzīt tā, lai tie sniegtu vislielāko ekonomisko pienesumu un lai notiktu reālas pārmaiņas valsts pārvaldē "efektivitātes, produktivitātes un ekonomiskuma virzienā".

"Tas ir tas lielais mērķis, un to ir plānots sasniegt, cenšoties resursus pēc iespējas vairāk virzīt lietderības revīziju virzienā. Es zinu, ka Valsts kontrole šajā virzienā jau strādā, bet arī man ir idejas, kā to stiprināt un pilnveidot," teica Irklis.

Viņš sacīja, ka pirmais, ar ko plāno sākt, lai šo mērķi sasniegtu, – izvērtēs esošos Valsts kontroles resursus un iespējas izmantot tos efektīvāk, vairāk darbaspēka resursu novirzot lietderības revīzijām. Otrs virziens ir vērtēt strukturālas izmaiņas. Iespējams, vajadzēs izveidot atsevišķu struktūrvienību lietderības revīzijām.

Jautāts, kādām lietderības revīzijām būtu jāpievērš uzmanība, Irklis sacīja, ka lietderības revīzijām jābūt "vērstām tādā virzienā, lai tās veicinātu vispārējā publiskā sektora efektivitāti". "Piemēram, tās ir lietderības revīzijas saistībā ar personāla resursu izlietojumu valsts pārvaldē," sacīja Irklis.

Viņš skaidroja, ka no Valsts kontroles puses līdz šim izskanējusi kritika, ka netiek pietiekami mazināts valsts pārvaldes darbinieku skaits.

"Bet šeit Valsts kontrole nāktu ne tikai ar kritiku, bet arī nāktu talkā, parādot ceļu, kā optimizēt darbinieku skaitu valsts pārvaldē.

Tas ir viens no lietderības revīzijas mērķiem – identificēt neefektivitātes vai iespējamos uzlabojumus (..). Tas ir viens no virzieniem, kur ir būtiska ekonomiska ietekme un būtiski ekonomiski ieguvumi," uzskata Irklis. 

Pēc viņa teiktā, valsts pārvalde ir samērā kompakta, taču valstī ir noteikts mērķis mazināt valsts pārvaldi un palielināt valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu.

KONTEKSTS:

Saeima ceturtdien, 14. janvārī, par valsts kontrolieri ievēlēja Rolandu Irkli, kurš iepriekš bija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs.

Par Irkļa kandidatūru balsoja 53 deputāti, bet pret bija 42. Politiķiem izvērtās plašas debates par to, kurš no kandidātiem Valsts kontroles vadītāja amatā būtu vislabākais, jo kā kandidāti bija pieteikti arī divi Valsts kontroles padomes locekļi – Edgars Korčagins un Ilze Grīnhofa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt