Panorāma

Vai lauki nav piemēroti uzņēmējiem?

Panorāma

Ieskandina restaurētās Latvijas Universitātes ērģeles

Uz darbu un mājup – četras stundas

Īrijas vietā izvēlas ceļā uz darbu katru dienu pavadīt divas stundas

Labāk mērot garu ceļu uz darbu tepat Latvijā nekā braukt prom uz Īriju. Tā saka valmieriete Baiba Krūmiņa. Lai varētu strādāt, viņa ceļā uz un no darba pavada četras stundas.

Katrs darba dienas rīts Baibai Krūmiņai sākas piecos. Sešos viņa sēžas pie stūres, lai pēc astoņiem  būtu savā darba vietā - 107 kilometrus attālajā Rīgā. Ceļā turp un atpakaļ paiet četras stundas.

"Valmierā tirgus kvalificētiem darbiniekiem ir tik mazs, ka visiem vietas nepietiek. Tāpēc es braukāju uz Rīgu. Mēs esam vairāki, kas braukājam un paliekam arvien vairāk. Rīgā tomēr ir augstākas algas kā reģionos. Tas ir viennozīmīgi. Tāda paša līmeņa speciālists Valmierā noteikti maksā mazāk. Starpība varētu būt 30 procenti," Latvijas Televīzijai stāsta valmieriete Baiba Krūmiņa, kura strādā Rīgā.

Baiba ir ekonomiste. Pirms četriem gadiem palika bez darba. Pusgadu to meklēja turpat Valmierā, bet nesekmīgi. Bet Rīgā darbu atrada mēneša laikā. Kā stāsta Baiba, strādāt uz galvaspilsētu ik dienu brauc ļoti daudzi valmierieši.

"Mēs pierādām, ka arī laukos esam ar labu izglītību, un ka arī mums vajag labu darbu, kaut vai Rīgā, kāpēc ne. Bet citi brauc uz Īriju," turpina valmieriete Baiba.

Esot arī tādi, kuri izbrauc pirmdien un mājās atgriežas piektdien. Rīgā īrē, apmetas pie radiem vai kooperējas. Kā atzīst Baiba, ceļš iecērt robu ģimenes budžetā. Ja nebūtu vīra atbalsta, viņa nevarētu izbraukāt: "Šis ir dārgs pasākums, autobusu biļetes cena ir deviņi eiro dienā prom un atpakaļ, bet tā kā es braucu ar mašīnu, tad ir mazliet pat dārgāk - ap 400-450 eiro mēnesī. Ir tā ka ar mani brauc vēl kolēģi, kas arī brauc no Valmieras uz Rīgu, tad mēs mazliet kooperējamies - mans darbs un mašīna, un mazliet viņu līdzekļi."

Parasti kopā ar Baibu brauc arī dēls students, kurš izvēlējies nedzīvot kopmītnē Rīgā. "Es braucu līdz Rīgas centram, tad mēs maināmies. Viņš parasti guļ no rītiem, tad viņš brauc ar mašīnu līdz  RTU, jo tur ir labāk nolikt mašīnu. Centrā ir maksas stāvvietas, tāpēc viņš noliek mašīnu un vakarā brauc man pakaļ, kad 17.15 man beidzas darbs. Tad mēs vēl paņemam kolēģus, kas arī ar mums vēlas tikt mājās, un dodamies mājās," ikdienas ritmu atklāj valmieriete.

Pie šāda ritma un braukāšanas Baiba četros gados pieradusi: "Ja pavisam godīgi, tad man liekas, ka tā ir valsts politika. Es strādāju Rīgā, bet nodokļus maksāju Valmierai.

Mājās man ir vēl divi bērni, dzīve ir diezgan saspringta. Mums bijusi doma - varbūt pārvācamies uz Rīgu. Bet bērni ir kategoriski pret. Tur ir viņu draugi, visas iespējas, pulciņi. Man pašai arī drošāk, ka viņi ir Valmierā, nevis Rīgā."

Interesanti, kopš Baiba strādā Rīgā, viņa ne reizi nav iepirkusies galvaspilsētas lielveikalos. Nav laika un ātrāk grib nokļūt mājās. Mājās Baiba atgriežas ap septiņiem vakarā. Tad laiks vēl jāatvēl bērniem un jāapdara mājas darbi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti