Latvijas 95.dzimšanas dienas svinībām veltīti pasākumi vienlaicīgi notika ne tikai Dublinā, bet arī vairākās citās Īrijas pilsētās - Korkā, Limerikā, Meijo, Droghedā un Longfordā, kā arī Ziemeļīrijas pilsētā Ņūrijā. Tomēr svētku koncerts, ko ar vēstniecības atbalstu Dublinā rīkoja Latviešu biedrība Īrijā, pulcēja visvairāk tautiešu no Zaļās Salas malu malām. Šoreiz kopīgā svētku pasākumā bija vienojušies ne tikai pašdarbības kolektīvi - diriģentes Ingunas Grietiņas vadītais jauktais koris "eLVē" , bērnu mūzikas skola "Mazais Letiņš", un Dublinas bērnu tautas deju kolektīvs Solveigas Slaidiņas vadībā, bet arī vairākas nedēļas nogales skolas no Galvejas, Navanas, Limerikas un Portlīšas.
Tieši nedēļas nogales skolas ir vieta, kur pulcējas tie latvieši, kam ir svarīgi saglabāt savu sakņu izjūtu un nodot to arī saviem bērniem.
Kā jau svētku reizē, Latvijas vārds tika daudzināts īpaši - gan dzejā, gan dziesmās, gan arī svinīgajās uzrunās, tomēr uzsverot, ka visa centrā ir cilvēks. Kā savā uzrunā klātesošajiem norādīja Latviešu biedrības Īrijā priekšsēdētāja Inguna Grietiņa, "par savas zemes patriotu neviens nepiedzimst, par to izaudzina no mazotnes."
Vecākiem vieniem pašiem šis uzdevums nav pa spēkam, tāpēc nenovērtējams ir darbs, ko veic nedēļas nogales skoliņās strādājošie pedagogi, bet īpašu atbalstu sniedz tas, ka šis darbs tiek novērtēts arī Latvijā. Šajā svētku reizē Latvijas vēstnieks Īrijā Gints Apals pasniedza Ministru kabineta atzinības rakstu Latviešu biedrības Īrijā priekšsēdētājai Ingunai Grietiņai, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības rakstus 24 nedēļas nogales skolu skolotājām. "Bija šodien lieliska iespēja un gods pasniegt Ministru kabineta atzinības rakstu Ingunai Grietiņai, kā arī gandrīz 25 Īrijas latviešu skolotājiem, pareizāk sakot, skolotājām, kuras saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības rakstus. Rodas tāda sajūta, ka Īrijas latviešu sabiedriskā dzīve noteikti attīstās un iet uz augšu un skolas šeit ir neiztrūkstošs elements. Tāpēc arī svētkos bija iespēja novēlēt, lai katrs savā vietā dara to, ko viņš var. Jo tā ir lieta - katram izdarīt to, ko viņš var, tad visu kopējā lieta arī būs arvien labāka un būs lielāki sasniegumi," sacīja Apals.
Kopējā svētku noskaņa bija patiešām gaiša un sirsnīga, taču gribot negribot nācās domāt par tiem tautiešiem, kuri palika ārpus šo pozitīvo emociju loka. Par tiem daudzajiem tūkstošiem latviešu, kuri dzīvo Īrijā, taču nav manāmi ne skolās, ne pašdarbības kolektīvos, ne svētku pasākumos, nemaz nerunājot par to organizēšanu. Šo problēmu atzīmēja Apals, kurš pauda cerību, ka, nokārtojot sadzīves lietas, tautieši arvien vairāk pievērsīsies dažādām kopīgām aktivitātēm.
"Ko es gribētu novēlēt? Lai arvien vairāk cilvēku, kuri ir iedzīvojušies un stabilizējušies, sāk pievērst uzmanību sabiedriskajiem pasākumiem, piedalās biedrībās, piedalās skolās, piedalās koros un deju kolektīvos.
Jo caur kultūru mēs šeit esam vienoti, tā ir pirmā un galvenā lieta - skola, valoda, kultūra un tad jau nāks klāt arī viss pārējais. Katrā ziņā šobrīd liekas, ka ir svarīgi iet plašumā," sacīja Apals.
Pasākuma dalībnieki novēlēja dzimtenei gūt sapņu piepildījumu, pozitīvas pārmaiņas un pauda pārliecību, ka arī maza tauta var sasniegt lielas virsotnes, taču cauri visam strāvoja, lai arī reizēm nedaudz smeldzīga, tomēr patiesa mīlestība uz Latviju.
