Sadaļas Sadaļas

Īres tirgus «atdzīvināšana» izraisa jaunas problēmas

„Mēs gribējām sodīt bankas, bet sodījām arī daudzus citus.” Tā trešdien  Saeimā sacīja Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs, diskutējot par problēmām, ko radīja aizvadītā gada nogalē pieņemtās nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas. Daži deputāti cerēja, ka paaugstinātā nodokļa likme neizīrētajiem dzīvokļiem „atdzīvinās” īres tirgu. Tomēr parādījās daudz problēmu un tagad varētu nākties šo normu atlikt un grozīt.

 

Iecere bija vienkārša - mudināt bankas un citus uzņēmumus nevis turēt tukšus to īpašumā esošos dzīvokļus, bet tos izīrēt. Tādēļ biznesa rokās esošajiem dzīvokļiem un privātmājām tika paaugstināta nekustamā īpašuma likme līdz 1,5%. Bet, ja šie dzīvokļi ir oficiāli izīrēti, tad nodoklis kļūst zemāks.

Tomēr gada nogalē pieņemtie grozījumi radīja vairākas problēmas, atzīst Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs Jānis Reirs no „Vienotības”: „Mēs sodījām vairāk cilvēkus nekā… Es negribēju sodīt. Šis ir pretbanku likums. Un tas arī tika teikts pirmajā un otrajā lasījumā, kad mēs akceptējām. Tad [sanāca] sodīt 10 reižu lielāku cilvēku loku, kuriem ar finanšu institūcijām mūžā nekāda sakara nav bijis un nebūs.”

Lai saņemtu nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, īres līgums ir oficiāli jāreģistrē zemesgrāmatā. Tā uzstāja Tieslietu ministrija. Tomēr zemesgrāmatu tiesneši bieži vien atsakās reģistrēt īres līgumus, jo tie ir veci, vai arī tādēļ, ka nav sakārtoti citi īpašuma dokumenti. Turklāt lūgt reģistrēt īres līgumu zemesgrāmatā var tikai caur notāru, kas maksā ap 100 eiro.

Tādēļ Budžeta komisijas deputāti nolēma tuvākajā laikā grozīt likumu un ļaut īres līgumus reģistrēt pašvaldībās. Tāds sākotnēji esot arī bijusi Nacionālās apvienības deputāta Imanta Parādnieka ideja.

„Redziet, mēs tagad esam problēmas priekšā. Parādnieks ir atbildīgs. Parādnieks uzņemas atbildību, ka es nebiju pietiekami uzstājīgs. Tad, kad mēs lēmām šo jautājumu, - tas laikam bija 6. novembris -, mans priekšlikums bija reģistrēt īres līgumus pašvaldībā. Bet mēs respektējām Ministru kabineta viedokli, un es nebiju pietiekami uzstājīgs, ka mans priekšlikums ir jāatbalsta tieši tādā formā, kādā tas bija pasniegts,” tagad saka Parādnieks.

Bijušais premjers Valdis Dombrovskis saka, ka viņš valdībā esot balsojis pret šo normu, paredzot problēmas:

„Diemžēl sākās kārtējie ultimāti: ja tā, tad Nacionālā apvienība balsos pret budžetu. Un te nu mēs esam - ar visu to ultimātu, budžeta un nodokļu politiku esam iesēdušies peļķē, uzradījuši likumdošanas brāķi, kas tagad būs jālabo. Tāda, diemžēl, ir tā realitāte.”

Bet „Revertas” pārstāvis Oskars Melecis piebilda, ka īres tirgus kļūs lielāks tikai tad, kad īpašnieki no sliktiem īrniekiem varēs tikt vaļā dažu mēnešu, nevis dažu gadu laikā:

„Tirgu noteikti stimulētu un būtu daudz lielāks īres dzīvokļu piedāvājums, ja būtu sakārtots Īres likums. Tiešām, ja īrnieks nepilda saistības, tad īpašnieks nevis uzņemas vēl sociālu funkciju uzturēt, maksāt komunālos, negūt īres ieņēmumus, bet var pēc trīs mēnešiem izbeigt līgumu un ceturtajā ir jāatbrīvo dzīvoklis.”

Vēl viena problēma ir fiktīvi īres līgumi, norāda Rīgas dome. Ir uzņēmumi, kuri izīrē pat 40 dzīvokļus kādam draugam vai pat tās pašas firmas īpašniekam. Līdz ar to uzņēmums saņem nodokļa atlaidi, bet dzīvokļi paliek tukši vai izīrēti citiem cilvēkiem un uz īsiem termiņiem.

Savukārt denacionalizēto namu īpašnieki bieži nereģistrē īres līgumus un liek maksāt lielāku nodokli no padomju laikiem palikušajiem īrniekiem, cerot, ka viņiem ātrāk veidosies parāds, lai šos īrniekus varētu izlikt. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt