Panorāma

VL-TB/LNNK vadību atkārtoti uztic R. Dzintaram

Panorāma

Panorāma

Irākas migranti Daugavpilī: “Gribam atpakaļ uz mājām!”

Irākas migranti Daugavpilī: «Gribam atpakaļ uz mājām!»

Izpārdota iedzīve, iztērētas tūkstošos dolāru mērāmas summas, bet izsapņotās Eiropas labklājības vietā – apsaldēšanās uz Baltkrievijas–Latvijas robežas, aizturēšana un atgriešana atpakaļ starta vietā. Tas ir kādas LTV satiktas kurdu ģimenes stāsts par neveiksmīgu mēģinājumu nokļūt Eiropā. Un tas ir tikai viens no daudziem. Kas notiek ar tiem cilvēkiem, kuriem humānu apsvērumu dēļ ļauts šķērsot Latvijas robežu?

Nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu kļūst arvien sarežģītāk. Novembra beigās šeit pabeidza uzstādīt jaunu dzeloņstiepļu žogu, tagad palīgā nākusi arī māte daba – sniegā vieglāk sadzīt pēdas robežpārkāpējiem.

"Situācija pašlaik uz Latvijas–Baltkrievijas robežas nav vienkārša, bet pilnībā tiek kontrolēta un teikšu, ka stabila," sacīja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes dienesta priekšnieka vietnieks, pulkvežleitnants Juris Kusiņš. 

Kopš šā gada 11. augusta, kad tika izsludināts ārkārtējais stāvoklis, robežsardze novērsusi 2697 personu mēģinājumus nelikumīgi šķērsot valsts robežu. Viņi novirzīti atpakaļ uz Baltkrieviju. Turklāt daudzus robežsargi ar nevalstisko organizāciju atbalstu vēl aprūpē.

"Pirms atgriešanas atpakaļ uz Baltkrieviju nodrošinām šīs personas ar siltu apģērbu, apaviem, siltajām zeķēm, cepurēm, segām. Nepieciešamības gadījumā nodrošinām arī ar sausās pārtikas pakām un higiēnas precēm," skaidroja robežsardzes pārstāvis.

Humānu apsvērumu dēļ valsts robežu atļauts šķērsot 85 personām. No tiem vairāk nekā 30 – bērni. Kādos gadījumos robežsardze tā rīkojas?

"Tās ir ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem. Tās ir personas ar dažādiem veselības traucējumiem. Personas, kam nepieciešama stacionāra ārstēšanās medicīnas iestādēs, vienai no personām bija amputētas abas pēdas. Viens no pēdējiem gadījumiem, kad tika atļauts šķērsot robežu, – tā bija sieviete grūtniece un viņas vīrs," norādīja Kusiņš.

Cilvēkiem, kam humānu iemeslu dēļ atļauts iekļūt Latvijā, nav cerību šeit palikt pastāvīgi vai doties tālāk uz Eiropu. Ārkārtējās situācijas regulējums liedz viņiem iesniegt patvēruma pieteikumu.

Viņi saņem medicīnisko palīdzību un līdz repatriācijai tiek izmitināti robežsardzes aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros.

Atšķirībā no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) patvēruma meklētāju centra "Muceniekos", kura teritoriju migranti var brīvi pamest un regulāri to arī dara, robežsardzes izmitināšanas centri ir slēgta tipa aizturēšanas vieta – ar žogu un apsardzi. No 85 personām, kuras humānu iemeslu dēļ tika ielaistas Latvijā, 41 jau atgriezta dzimtenē. Galvenokārt – Irākā. Vēl 44 gaida savu kārtu.

Viņu vidū arī Irākas kurdu ģimene – Rašids un viņa sieva Aiša. Viņus robežsargi šonedēļ atrada pie pašas robežas. Aišai bija apsaldētas kājas un citas veselības problēmas, turklāt sieviete ir sestajā grūtniecības mēnesī.

"Man bija ļoti slikti, un ceļš bija grūts, es saslimu un gandrīz vairs nevarēju paiet. Labi, ka robežsargi mūs atrada un nogādāja slimnīcā. Visi šeit bija ļoti laipni, un tagad man ar veselību ir labi un bērniņam arī viss kārtībā," teica Aiša.

Rašids stāstīja – jaunajai kurdu ģimenei Irākā neesot gandrīz nākotnes iespēju. Tādēļ vēlējušies nokļūt Eiropā. Nekāda konkrēta valsts neesot bijusi padomā – ka tikai Eiropa.

"Ja būtu iespējams mēs ļoti labprāt paliktu arī tepat Latvijā. Bet, ja nav tāda varianta, nav iespējas iesniegt patvēruma lūgumu, tad mēs vienkārši gribam nokļūt atpakaļ mājās Irākā," teica Rašids.

Mājās kurdu pārim dzīve būs jāsāk no jauna. Ceļš līdz Eiropai ģimenei izmaksājis vairāk nekā 12 000 ASV dolāru, nācies pārdot automašīnu, un tagad būs jāmeklē arī jauna dzīvesvieta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt