4. studija

Kur Latvijas dzimšanas dienu var nosvinēt 18.novembra ielā vai 18.novembra laukumā?

4. studija

Veloceliņš pret kastaņu aleju. Kāda ir koku patiesā vērtība pilsētā?

Kāpēc kavējas Latvijas simtgadei solītais Gaiziņkalna virsotnes dāvinājums?

Īpašnieces iecere uzdāvināt valstij Gaiziņkalna virsotni aizvien nepiepildīta

Gaiziņkalna virsotne pieder fiziskai personai, kura pirms Latvijas simtgades pauda vēlmi Latvijas augstāko punktu atdāvināt valstij. Diemžēl tas joprojām nav noticis. Un fakts, ka Gaiziņš nepieder ne valstij, ne pašvaldībai, liedz attīstīt infrastruktūru.

Gaiziņš vienmēr bijis populārs objekts. Savulaik pat Latvijas prezidents Alberts Kviesis tur uzstādījis piemiņas akmeni.

Pašlaik gan nekāda attīstība kalna galotnē nenotiek. Tam par iemeslu – divi īpašnieki, jo Gaiziņš ir privātīpašnieku rokās. Visaugstākajā vietā ir kluss un tukšs, bet otrā kalna pusē notiek gatavošanās ziemas sezonai, kad turp dosies slēpotāji.

“Mēs Gaiziņā esam palikuši kā pēdējie mohikāņi, bet nu mērķējam uz augšu. Gods un lepnums, ka varam strādāt šajā Vidzemes vidiņā ar šādu slēpošanas kompleksu. Atsaucība ir ļoti liela, jo pagājušā ziema bija vislabākā ziema. Cilvēku apmeklētība bija [pieaugusi] reizes trīs,” pastāstīja slēpošanas kompleksa “Gaiziņš” saimnieks Juris Stradiņš.

Bet kāpēc klusums valda kalna augstākajā vietā, kuru varētu apciemot tūristi, izklaidēties, sportot, veikt dažādas aktivitātes? Iemesls – zeme 312 metru augstumā pieder kādai kundzei, kuras mītnes zeme ir Amerika.

Uz 2018. gadu, Latvijas simtgadi, bija mērķis un ideja, ka virsotne piederēs valstij, tas būs dāvinājums. Diemžēl trīs gadi pagājuši, un tas vēl nav noticis,” pastāstīja Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.

Īpašniece pārtraukusi sadarbību ar Madonas pašvaldību un īpašumu piedāvājusi valstij. Ar ko tieši īsti kundze komunicē par šo jautājumu, LTV raidījumam “4. studija” noskaidrot neizdevās, jo neviena atbildīgā institūcija par šo faktu nav lietas kursā.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) gan zināja skaidrot, kā iespējams rīkoties, ja vēlas zemi uzdāvināt valstij. “To var izdarīt divos veidos. Viens veids ir nododot citai juridiskai vai fiziskai personai, pārdodot, dāvinot vai mainot. Bet otrs ir atmešanas veids, kad īpašnieks var šo savu nekustamo īpašumu atmest par labu valstij. Jādodas pie zvērināta notāra, un zvērināts notārs ir tas, kurš sagatavo aktu par šo atmešanu. Tajā brīdī, kad ir šīs divas lietas – akts par atmešanu un ieraksts Zemesgrāmatā, ka nekustamais īpašums ir atmests –, tad tas nonāk līdz VID. Un VID ir tas, kurš sadala atmestos īpašumus attiecīgi pēc veida,” skaidroja VID Finanšu pārvaldes direktora vietniece Ināra Soslosteja.

Tomēr kundze nav noformējusi dāvinājumu, ko tik ļoti esot vēlējies viņas tēvs.

Tikmēr Madonas domē zina stāstīt par dažiem nosacījumiem, ko kundze, kurai pieder virsotne, paudusi. “Bija noteikums, ka tur jābūt saules pulkstenim noteiktā veidolā, Tālavas taurētāja statujai noteiktā veidolā, arī tornim, nezinu, vai noteiktā veidolā. Tam es pilnībā piekrītu, tur bija runa par to, ka jābūt pacēlājam, kas ir saprotams. Pats grūtākais ir tas, kādā veidolā kundze vēlas šos objektus izveidot, jo ir jārīko metu konkursi, varbūt dažāds rezultāts, varbūt viņai kaut kas no tā nepatiks,” skaidroja Lungevičs.

Likumi neļauj valsts iestādēm sākt veidot grandiozus objektus uz privātas zemes.

Savulaik telekomunikāciju tīkli piedāvājuši atjaunot Gaiziņa skatu torni ar liftu un labierīcībām ar noteikumu, ka tur uzstādīs savas antenas. Taču zemes īpašniecei bijušas vēl citas prasības, kam nepiekrita uzņēmums. Rezultātā ainaviskā vietā uzsliets ikdienišķs tornis vienā no Gaiziņa pļavām, vienojoties ar citu īpašnieku.

Nav gan gluži tā, ka pašvaldība kalnā neko nedarītu. Iespēju robežās tomēr ir izveidotas dabas takas. “Tas, ko mēs ceļotājiem esam sagatavojuši, ir divu kilometru gara pastaigu taka, kuru var apmeklēt jebkurā bezsniega periodā. Kad uzkāpj augšā, paveras ļoti skaists skats. To panorāmu var vērot no tādas lielas, lielas lapenes. Madonas pašvaldība rūpējas līguma ietvaros atļautajās darbībās par takas uzturēšanu: mēs kopjam, pļaujam, vācam atkritumus, uzturam karogu, informācijas stendus, kas stāsta ceļotājiem par to, ko redzam, par senākiem laikiem,” pastāstīja Madonas novada pašvaldības tūrisma darba organizatore Sanita Soma.

Madonas pašvaldībai ideju un vīziju esot daudz par to, kā varētu izskatīties augstākajā virsotnē, bet privātīpašuma statuss, kas ir zemei, to neļauj īstenot.

“Arī šobrīd tur nav bijusi iespēja investēt, jo tas ir privāts īpašums.

Tā cilvēku plūsma ir pietiekami liela, un pastāvīgi ir jautājumi, kad tad būs tornis, asfalts, laukums. Šobrīd atbilde ir viena – tas nav iespējams,” norādīja novada domes priekšsēdētājs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt