Ierašanās vecākiem pie rokas, sasveicināšanās ar citiem bērniem, iejušanās īpašā atmosfērā, kur visapkārt ir gaismas un skaņas, kur pēkšņi viss apklust un uz skatuves parādās aktrises – bērniem ar īpašām vajadzībām tā ir jauna pieredze.
Nepilnu pusstundu garā izrāde veidota mazuļiem, sākot no sešu mēnešu vecuma, taču jau brīdī, kad ideja vēl tikai sāka veidoties, autoriem bija skaidrs, ka tā būs paredzēta arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Veidošanas procesā komanda konsultējās ar psihologiem un fizioterapeitiem.
"Ko darīt, ko teikt, ko labāk nedarīt, lai nebūtu skaļi trokšņi, lai nebūtu asas kustības. Dažnedažādi bija tie ieteikumi," atzīst Cēsu Mazā teātra vadītāja Ilze Lieckalniņa.
Bērni ne tikai vēro izrādi, bet arī kļūst par tās dalībniekiem un ar sajūtām iepazīst mākoņus, jūras viļņus, sniegu un citas dabas parādības.
"Ūdens pile, kas tiek no pulverizatora izsmidzināta. Un viņi ļoti reaģē uz to, ka mēs nākam tieši pie viņiem, un viņi var sajust un saredzēt tuvāk to," stāsta aktrise Baiba Vanaga.
Mamma Ilze Osipova saka:
"Ar dažādām maņām varēja uztvert šo izrādi – ar skaņām, lietutiņu, dažādām čabošām skaņām un arī kāda melodija. Un Oliveram tieši to vajag – lai būtu dažādība, savādāk jau viņam paliek garlaicīgi."
Mamma Elizabete Sondare atzīmē: "Man patika tās skaņas "bumba – pak, pak”" viss tā konkrēti atbilstoši katrai darbībai katra skaņa."
Pirmo teātra pieredzi guva bērni ar dzirdes un redzes problēmām, kustību traucējumiem un citām īpašām vajadzībām, taču reizē tā bija viņu iespēja socializēties ar citiem bērniem. Izrāde nomierināja arī līdz šim hiperaktīvos bērnus.
"Tad, kad teātris sākās, viņš sastinga, viņa vaibsti sekoja līdzi izrādei, ko es piefiksēju, un arī man pašai. Un tas mirklis, kad es paskatījos apkārt uz bērniem, smējās jau ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Un tas sasilda sirdi, tas bija to vērts," norāda mamma Sanita Ziediņa.
Cēsu Mazā teātra un režisores Lienas Šmukstes izrāde "Ūdens ceļš" tika spēlēta vien otro reizi un Talsos piedzīvoja savu brīvdabas pirmizrādi. Tai pie skatītājiem bija jānonāk jau pagājušā gada novembrī, taču komanda atzīst, ka, pateicoties pandēmijai, vairāk laika varēja veltīt izziņas procesam, kā pirmo teātra pieredzi bērniem padarīt īpašāku.
