Talkā nāca Labklājības ministrija, kura akcentēja šo jautājumu un atrada līdzekļus – 9000 eiro. Piedāvāja pilotprojektu turpināt līdz šā gada beigām. Valdība februārī deva jāvārdu. Projektu joprojām īsteno divās pašvaldībās – Rīgā un Jelgavā, kur no projekta naudas apmaksā dzīvokļa īri un daļēji komunālos pakalpojumus.
“Bija paredzētas trīs ģimenes, bet, izvērtējot gan finansējumu, gan arī tās ģimenes, kurām būtu jāsniedz atbalsts, izgājām uz nedaudz lielāku skaitu – uz četrām,” stāsta Sabiedrības integrācijas fonda pārstāve Alda Sebre.
Divas no ģimenēm ir jau no pilotprojekta sākuma pērn rudenī. Viena no tā ir kāda Jelgavā dzīvojoša bēgļu daudzbērnu ģimene no Sīrijas, kurā iepriekš strādāja tikai tēvs, bet tagad arī māte.
„Mums ir patiess prieks, ka ģimenes galva turpina strādāt uzņēmumā un šobrīd var veikt ne tikai tehniskos darbus, bet arī piedāvāt, balstoties uz savu pieredzi Sīrijā, austrumu saldumus, un kopā ar darba devēju strādā pie jaunām receptēm. Arī mamma uzsākusi darba gaitas un sākusi strādāt par šuvēju, un ģimene arī turpina mācīties latviešu valodu,” stāsta Jelgavas domes vadītāja vietniece Rita Vectirāne.
Vissekmīgāk latviešu valodu apguvis mazākais ģimenes bērns, savukārt ģimenes jaunieši, kuri apgūst friziera un pavāra arodus, šopavasar plāno kārtot eksāmenus un pabeigt skolu. Tiesa, te iezīmējas neliela problēma. „Kā labāk šis jaunietis var atbildēt uz eksāmena jautājumiem, jo, protams, viņam ir sarunvaloda latviešu valodā un laba. Tomēr tā ir nepietiekama, lai varētu kārtot valsts pārbaudīja darbus. Mēs pie tā strādājam, lai varētu tulkot un lai jaunietis labāk šos darbus varētu veikt,” stāsta Vectirāne.
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece priecājas, ka pilotprojekts turpinās, jo tas ļauj padziļināti izpētīt, kāda atbalsta sistēma cilvēkiem ar bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijā ir vēl vajadzīga.
Kā klājas otrai ģimenei, kas joprojām ir pilotprojektā kopš tā sākuma, stāsta Alda Sebre: „Vienā citā ģimenē tētis strādā, bet mamma, lai iegūtu labāku, kvalificētāku darbu, pabeigusi B1 latviešu valodas līmeni, kas ir ļoti labi. Un ļoti grib pabeigt arī B2. Viņa ir friziere, viņa vēlas iegūt Latvijā atzītu sertifikātu, lai varētu to turpināt darīt.”
Šīm abām ģimenēm no iepriekšējā gada pabalsts ir beidzies vai tūdaļ beigsies, līdz ar to darbs iegūst pavisam lielu nozīmi.
Trešā ģimene, kas bija projektā kopš pērnā gada, izstājusies – viens no vecākiem ieguvis labu darbu un sacījis, ka turpmāk atbalsts vairs nav nepieciešams. Savukārt divas jaunas ģimenes pilotprojektā uzrunātas.
„Vienai ģimenei šonedēļ ir jurģi, viņi noslēguši līgumu ar dzīvokļa izīrētāju un ievāksies. Bērns jau iet skolā. Tā ir viena vecāka ģimene, un vecāks jau sāks darbu. Otrā ģimenē viens no vecākiem jau strādā vairākus mēnešus, savukārt otrs vecāks cītīgi apmeklē latviešu valodas kursus, lai var sākt darba gaitas. Bērns jau iet bērnudārzā,” stāsta Sebre.
Otrai pieminētajai jaunajai ģimenei īres līgums vēl nav noslēgts. Sabiedrības integrācijas fonds saskaroties ar problēmu, ka izīrētāji nevēlas izīrēt dzīvokli. Nereti nevēlas izīrēt tādēļ, ka negrib reģistrēt saimniecisko darbību, maksāt valstī noteiktos nodokļus un īrniekus deklarēt.
Nodarbinātības valsts aģentūra savukārt izsludinājusi konkursu latviešu valodas mentora pakalpojuma sniegšanai cilvēkiem ar alternatīvo vai bēgļa statusu, kuri jau sākuši strādāt. Jāpiesakās līdz pirmdienai, 23.aprīlim.
Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Antra Jansone stāsta, kam tieši būs nepieciešami latviešu valodas mentori: „Šīs personas ir mācījušās latviešu valodu pirms tam, bet,
uzsākot darbu, viņiem ir vajadzīgas papildu latviešu valodas zināšanas tieši tajās tēmās un procesos, kas saistīti ar viņu darbu.
Līdz ar to latviešu valodas mentoram jeb latviešu valodas pedagogam būtu elastīgi jāpielāgojas bēgļa vai personas ar alternatīvo statusu vajadzībām un viņa darba devēja prasībām attiecībā uz latviešu valodu un jāpalīdz individuālās nodarbībās pilnveidot valodas apguvi un pielietojumu.”
Latviešu valodas mentora pakalpojumu bēgļi varēs saņemt četrus mēnešus, maksimālais finansējums šī gada laikā ir 12 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
