Īpaši bīstami karstā laikā – Latgalē četrās vecās ražotnēs lielos apjomos glabājas ķīmiskie atkritumi

Latgalē šobrīd apzinātas četras vecās ražotnes Līvānos, Daugavpilī, Rēzeknes un Ludzas novados, kur lielos apjomos glabājas ķīmiski un apkārtējai videi bīstami atkritumi. Vasaras siltajā laikā tie rada īpašas bīstamības pakāpi.

Īpaši bīstami karstā laikā – Latgalē četrās vecās ražotnēs lielos apjomos glabājas ķīmiskie atkritumi
00:00 / 05:08
Lejuplādēt

Latvijā ir vairāk nekā trīsarpus tūkstoši vietu, kurās vēl aiz vien atrodas vēsturiski ķīmisku vielu uzkrājumi vai kuras potenciāli var uzskatīt par piesārņotām. Gadu no gada Valsts vides dienests konstatē aizvien jaunas šādas ar ķīmiskiem atkritumiem piesārņotas vietas. Atklāt šīs piesārņojuma vietas Vides dienesta speciālistiem izdodas, reaģējot uz iedzīvotāju ziņojumiem, veicot reidus vai nereti kādu kataklizmu, piemēram, ugunsgrēku, gadījumos. Taču cīnīties ar tām, veikt to utilizāciju nav tik vienkārši un lēti.

Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas reģistrētas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāzē. No tām 263 vietas atzītas par reāli piesārņotām. Un gadu no gada to mazāk nekļūst, tieši otrādi.  

Valsts vides dienesta (VVD) Latgales reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Visvaldis Noviks stāstīja, ka vietu skaits, kur ik pa laikam konstatē neatļauti uzglabātas ķīmiskās vielas vai prettiesiski novietotas ķīmiskās vielas, laika griezumā ir dinamisks: “Parādās informācija, ka šad tad mežos atrod prettiesiski novietotas ķīmiskās vielas. Ir negodprātīgi šo vielu īpašnieki, kas tieši šādu veidu izvēlas, lai atbrīvotos no savā īpašumā esošām ķīmiskām vielām un citiem atkritumiem.”

Valsts vides dienesta (VVD) Latgales reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Visvaldis Noviks

Taču ir arī stacionāras vietas, kur, pēc VVD rīcībā esošajām ziņām, tiek uzglabāti videi bīstami atkritumi. Pēdējais atklātais gadījums bija fiksēts Līvānos, jo bijušajā ražotne izcēlās ugunsgrēks, apliecināja Noviks.

„Mēs 24. aprīlī saņēmām informāciju par ugunsgrēku, kas notiek bijušās Līvānu stikla fabrikas teritorijā.

Un sākotnējā informācija liecināja, ka tiks apdraudēta telpa, kur atrodas ķīmiskā laboratorija ar ķīmiskajām vielām. Tomēr ugunsgrēks neskāra laboratorijas telpas un ķīmiskās vielas netika ietekmētas,” stāstīja Noviks.

Taču šis apstāklis nemazina potenciāla riska draudus un arī pašvaldība iesaistījusies tā apzināšanā, stāstīja Līvānu novada pašvaldības speciāliste vides pārvaldības jomā Gunita Vaivode.

„Saistošie noteikumu mums to neparedz, bet sadarbībā ar Vides dienestu mēs iesaistāmies gan kontroles veikšanā, gan arī kādu preventīvo pasākumu nodrošināšanā. Šajā gadījumā tā ir bijusi Līvānu stikla fabrikas teritorija, bet uz šo brīdi jau vairākus gadus saimnieciskā darbība tajā nenotiek. Šobrīd šī teritorija pieder uzņēmumam “Saprobalt”, kas saimniecisko darbību te neveic,” informēja Vaivode

Uzņēmuma pārstāvji, uzklausot Latvijas Radio uzdoto jautājumu par bīstamo atkritumu atrašanos to teritorijā, nometa klausuli.

Latgalē šobrīd ir vairākas vietas, kur rūpnieciskajās zonās ir apzināta bīstamo ķīmisko vielu klātbūtne, apliecināja Valsts vides dienesta (VVD) Latgales reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Noviks.

„Šobrīd Latgalē ir četras vietas, gan šī Līvānu “Saprobalt” teritorija, gan arī bijušās SIA “Emfel” izejvielu noliktava Ludzas novada Felicianovā, kur atrodas laku un krāsu ražošanai iepriekš paredzētās izejvielas. Tāpat ir SIA “Baltserviss.LV” īpašums Daugavpilī, kur tiek uzglabātas 60 mucas ar dažāda veida tilpumiem ar neidentificētām vielām, maisījumiem. Un vēl SIA “Ellikss Holding” īpašums Rēzeknes novada Strūžānos, kur tiek uzglabātas no 70 līdz 150 tonnas nederīgas, bitumenam līdzīgas produkcijas un ap septiņām tonnām dažādu neidentificētu maisījumu,” uzskaitīja Noviks.

Strūžānos pirms vairākiem gadiem uzņēmumam bija doma veikt darbības ar bitumu, bet  iedzīvotāji uzsāka protestu pret to. Kā apliecināja Rēzeknes novada domes vadītājs Monvīds Švarcs, nekas vairs šajā teritorijā nenotiek: “Darbības tur ir pārtrauktas, un Valsts vides dienests bija uzdevis uzņēmumam novākt bitumam līdzīgo vielu no teritorijas.”

Vielas tomēr joprojām ir šajā teritorijā, uzņēmēji nesteidzas ar to utilizāciju. Tā ir tendence, un cīņa ar to notiek, teica VVD Latgales reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Noviks.

“Termiņus mēs nosakām savos administratīvajos aktos, ja tas netiek darīts, tad pielieto piespiedu izpildes mehānismus – piespiedu naudu, kas var būt noteikta līdz 10 000 eiro, un tas var notikt atkārtoti. Papildus var noteikt šiem īpašumiem apgrūtinājumus sadarbībā ar Valsts zemes dienestu vai arī šie īpašumi tiek iekļauti piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāzē. Kas arī nosaka šiem īpašumiem papildus ierobežojums turpmākajai saimnieciskai izmantošanai. Būsim atklāti, ne vienmēr tie termiņi tiek ievēroti, un tad iestājas piespiedu naudas piemērošana,” atzina Noviks.

Uzņēmējiem šo bīstamo ķīmisko vielu utilizācija jāveic par pašu līdzekļiem. Tie nav mazi. Pašvaldībām ir pieejami finanšu instrumenti, kā tas, piemēram, ir Augšdaugavas novada Višķu pagastā, attīrot vidi no bijušo mazuta krātuvju piesārņojuma un saviem 250 tūkstošiem eiro piesaistot gandrīz pusotru miljonu eiro granta naudu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt