Latvijā augstāko izglītību biežāk iegūst sievietes, vīrieši – retāk. Taču vairums vīriešu aizvien strādā labāk apmaksātās profesijās nekā sievietes un par vieniem un tiem pašiem darba pienākumiem nopelna gandrīz par 15% vairāk.
“Vienīgajam ierobežojumam, cilvēkam izvēloties savu karjeru un profesiju, būtu jābūt viņa spējām un vēlmēm,” saka Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Taču realitātē sabiedrības uzspiestās gaidas to ne vienmēr ļauj. “Mēs esam redzējuši [viedokļus], arī atklājot kampaņu, par to, ka mēs nevēlamies, lai viņu dēli strādātu sabiedrībā pieņemtās sievišķīgākās profesijās, un tā nav tikai skaistumkopšana. Mēs runājam arī par skolotājiem, par bērnudārza audzinātājiem,” norāda Latvijas Dažādības hartas koordinators Kaspars Zālītis.
Kampaņas autori veica nelielu sociālo eksperimentu. Autoservisā nodarbināja sievieti, bet skaistumkopšanas salonā uz manikīru klientes aicināja vīrietis. Ar slēpto kameru filmētajā video redzams neliels apmulsums.
Vēl lielākas atšķirības iezīmējas, pētot dzimumu lomas ģimenes dzīvē. Rūpes par bērniem arvien vairāk uzņemas kā mammas, tā tēti. Bet daudz bēdīgāk sokas ar tādiem pienākumiem kā mājas tīrīšana vai ēst gatavošana. To ikdienā dara 95% sieviešu un tikai 45% vīriešu.
“Tas, protams, arī atstāj iespaidu uz to, kā cilvēki pavada brīvo laiku. Un tur mēs redzam tieši pretēju tendenci, ka
ģimenēs ar bērniem tikai 17% sieviešu ikdienā atrod laiku sportam, kultūras un citām aktivitātēm,” atklāj “Providus” pētniece Agnese Lāce.
Tāpēc Sabiedrības integrācijas fonds visa gada garumā plāno daudzas dažādas aktivitātes un diskusijas, ar kuru palīdzību izglītot sabiedrību un novērst aktuālos problēmjautājumus.
