Mammai bija nepieciešams atjaunot invaliditātes apliecību, jo tai tuvojās beigu termiņš. Kopā ar mammu tika sagatavoti visi dokumenti, kas nepieciešami apliecības saņemšanai. Dokumentos bija norādīts, ka apliecību var saņemt pa pastu, personīgi ierodoties iestādē vai arī norādot personu, kura saņems apliecību.

Mamma jau pārvietojās ar grūtībām, tāpēc pieteikuma veidlapas ailē kā persona, kas izņems apliecību, tika norādīts dēls – ar vārdu, uzvārdu, personas kodu.  

Kad viņš devās pēc apliecības, izrādījās, ka nepieciešama notariālā pilnvara, kuras dēlam nebija. Viņš interesējās par iespēju nosūtīt apliecību pa pastu, bet izrādījās, ka to dara, taču ne Rīgā un Rīgas reģionā.

"Uz jautājumu, ja es norādītu adresi, piemēram, Ogrē, vai tad jūsu dienests sūtītu pa pastu šo apliecību? - darbinieka atbilde bija - jā."

Mamma nomira ātrāk, un jautājumu par apliecību vairs nenācās risināt, bet tuviniekiem, paliek rūgtums, ka ir nevis lemts, kā invalīdiem atvieglot apliecības saņemšanu, bet, ka tam vēl nepieciešama notariāla pilnvara.

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītājs Juris Gaiķis apgalvoja, ka personai pa pastu dokumentus sūta visur, ne tikai Rīgā, un šajā situācija, iespējams, radušies pārpratumi.

Ja cilvēks norādījis paziņošanu pa pastu, mēs izpildām viņu vēlmes, apgalvoja Gaiķis.

Varbūt klientu apkalpošanas speciālists ne tā izstāstīja, varbūt klients ne tā saprata, šādi pārpratumi rodas bieži, iespējams, saasinātas uztveres dēļ, sprieda Gaiķis.  

Raitis Zajančkausks pēc šī komentāra secināja, ka faktiski cilvēks  var nonākt situācijā, kad viņš nevar tikt pie apliecības, jo nevar aiziet ne uz pastu, ne uz iestādi, ne pie notāra. Viņš uzskata, ka tā ir nespēja ieklausīties otrajā pusē un nākt pretī.