1983.gadā dzimušais vīrietis aizturēts maija sākumā.
Pēc tam pie viņa veikta kratīšana, kurā atrasts dators un citi informācijas nesēji, kuros konstatēti 22 tūkstoši video un foto failu ar pornogrāfisku saturu.
Pornogrāfiskos materiālus 1983 gadā dzimušais rīdzinieks sācis vākt pirms septiņiem gadiem, kad pašam bija aptuveni 25, un par upuriem izvēlējās 14 – līdz 20 gadus vecus jauniešus.
Vīrietis interneta portālos bija izveidojis viltus profilu, kurā izlikās par jaunu sievieti vārdā Natālija, un meklēja iepazīšanās iespējas ar jauniem puišiem vecumā no 14 līdz 20 gadiem. iepazīstoties viņš piedāvāja apmainīties vai lūdza atsūtīt kailfoto vai video. Tad šos materiālus viņš izmantoja, lai šantažētu un iegūtu tādus video vai foto, ko viņš vēlējies.
“Pēc tam viņš atklāja savu īsto dabu un, draudot, ka izplatīs fotogrāfija, lika viņiem sūtīt materiālus jau pēc saviem pasūtījumiem,” stāstīja policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš.
Vīrietis ar šo rūpalu bija darbojies septiņus gadus, tādā veidā iegūstot pornogrāfiskos materiālus no vairāk nekā 1000 cilvēkiem. To policija secinājusi no paša vīrieša veidotās uzskaites. Iegūtos materiālus viņš apkopoja, un tie atrasti pie viņa izņemtajās mantās.
Interneta drošības eksperti norāda, ka šī ir izplatīta shēma un tā biežāks strādā šantāžisti no ārvalstīm, kuru mērķis ir no upuriem izspiest naudu. Vietējie pedofili parasti cenšas panākt arī fizisku kontaktu ar upuriem. To mēģina gan ar viltus darba piedāvājumiem, gan iespējām saņemt dāvanas par maznozīmīgiem pakalpojumiem un tamlīdzīgi. Informācija var nākt arī no viltus vienaudžu profiliem. Risks pastāv gan ziņapmaiņas vietās vai sociālajos tīklos vai arī spēļu portālos un citās vietnēs, kas populāras jauniešu vidū.
Policija pašlaik strādā ar iespējamām cietušajām personām, no kurām daudzi jau varētu būt pilngadīgi. Kopš maija sākuma atrasti 39 cietušie, kuriem šāds statuss piemērots kriminālprocesā. Policija gan vēl nav tikuši pat līdz pusei no materiāliem.
Policijā gan atzīst, ka nav ziņu par to, ka aizturētais vīrietis būtu ar saviem upuriem ticies klātienē.
Iegūtos materiālus viņš izmantojis savām vajadzībām un tālāk nav izplatījis. Tomēr ir pazīmes par gadījumiem, kad viņš varētu būt pieprasījis naudu par kompromitējošiem materiāliem.
Iespējams, neviens no cietušajiem nav sūdzējies likumsargiem vai meklējis citu palīdzību, jo noziedznieks nav centies panākt fizisku kontaktu un nav izplatījis iegūtos materiālus tālāk, tāpat nav arī aizrāvies ar naudas izspiešanu, kaut gan dažas epizodes ir atklātas.
Par smagākajiem apsūdzība punktiem pornogrāfijas kolekcionāram var draudēt līdz 12 gadiem cietumā.
Vīrietis agrāk nav bijis sodīts. Policija uz viņa pēdām nonākusi, izmeklējot citu noziedzīgu nodarījumu, kura būtību publiski neatklāj. Pašlaik aizturētais atrodas Cenrālcietumā.
Drošas interneta lietošanas eksperti atgādina, ka pusaudži, kas konkrētajā gadījumā ir lielākā daļa no cietušajiem. lai arī uzskat sevi par gana zinošiem, lai par visu nestāstītu vecākiem, tomēr ir viegls mērķis interneta krāpniekiem, kas uzdodas par vienaudžiem un spēj ar dažādiem paņēmieniem iegūt kompromitējošas ziņas vai attēlus. Tiklīdz tas notiek uzreiz jāmeklē pieaugušo padoms.
“Pusaudzis jūtas apmulsis un arvien pakļaujas varmākas prasībām. Pareizāk ir uzreiz lūgt palīdzību pieaugušajiem, un viņi ātrāk sapratīs, kas slēpjas aiz tā visa,” atgādina “drossinternets.lv” vadītāja Maija Katkovska.
Pateicoties viedierīču uzvaras gājienam, internets un ar to saistītie riski ir pieejami ne tikai mājās vai skolā, un potenciālais upuris var biežāk burtiski palikt viens aci pret aci ar problēmu. Pamatskolas un vidusskolas skolēnu aptauju rezultāti atklāj nepriecinošu ainu, ka vairāk nekā puse respondentu saskārušies ar situāciju internetā, ko var raksturot no vienkārši nepatīkama kontakta līdz pat tiešam uzmākšanās mēģinājumam.
Interneta pakalpojumu sniedzēja “Triatel” pārstāvis Viesturs Deksnis norāda – “kas šķiet īpaši satraucoši, ka 14% par to nestāsta nevienam, jo nezina kā rīkoties, savukārt tikai 15 % stāsta vecākiem, skolotājiem teiktu tikai viens procents”.
Arī policija pārstāvji atgādina, bērnu un jauniešu drošība internetā būtu jāpiemin biežāk gan ģimenēs gan skolās.
Tiem, kas vēlas palīdzību var internetā meklēt ar atslēgvārdus drošs internets un atrast gan anonīmo telefonu, gan citu saziņas veidu adreses.
