Vairākas skolas, kuras sāka piedāvāt latgaliešu valodas un novada mācību jau šī gadsimta sākumā, turpina to darīt. Tomēr pēc Dundures domām, skolām šajā procesā būtu jāiesaistās vairāk.
Asociācija daudz darījusi, lai skolotāji paši apgūti latgaliešu rakstu valodu un novada vēsturi, un 17 gados apmācīti jau vairāk nekā 247 skolotāji. Bet skolotājiem trūkst vienoto mācību līdzekļu, un tas nozīmē, ka viņiem jāgatavo materiāli pašiem, un, ņemot vērā noslogotību citos priekšmetos, ko viņi pasniedz primāri, ne visi to var darīt.
Bet vecākiem un skolēniem attieksme pret latgaliešu valodas un novada mācību ir pozitīva un interese par šīm mācībām ir. Tauta pierādīja, ka tā ir dzīvā valoda, tā pastāv, un noliegt mēs to nedrīkstam, pauda Dundure.
Dundure uzsvēra, ka sava novada vēstures un kultūras zināšana veicina arī patriotisma un piederības sajūtu valstij.
Viņa norādīja, ka novada mācība būtu pozitīva visos novados, ne tikai Latgalē, apgūstot novada kultūras īpatnības, vēsturi, izloksni.
