Laikā no 24. februāra līdz piektdienai bija saņemti 2868 pieteikumi, bet, piemēram, no kara pirmās dienas līdz 25. martam jau bija saņemti 2111 pieteikumi.
NBS preses virsniece Sandra Brāle aģentūrai LETA vērtēja, ka intereses mazināšanās ar laiku bija prognozējama. Tā tas notika arī 2014. gadā pēc Krievijas veiktās Krimas okupācijas, kad sākotnēji saņemts daudz pieteikumu, bet vēlāk iesniegumu skaits samazinājās.
Daļas iesniegto pieteikumu vērtēšana vēl turpinās, jo jāveic vēl pārbaudes, tostarp, veselības pārbaudes. Kopumā šogad no 1. janvāra Zemessardzē uzņemti 1070 pilsoņi.
Kopš Krievijas karaspēka ievešanas Ukrainā interese par iestāšanos Zemessardzē bija vairākas reizes augstāka nekā iepriekš. Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai Zemessardzē līdz 2024. gadam ir jābūt 10 000 cilvēku, bet līdz 2027. gadam – 12 000. Patlaban Latvijā ir aptuveni 8100 zemessargu, kuri ir aktīvi.
Zemessardzes izplatītā informācija liecina, ka zemessargi attīsta savas militārās iemaņas no pamatdarba brīvajā laikā – nedēļas nogalēs, atvaļinājuma laikā vai darba dienās, ja zemessargam šis laiks ir pieejams. Vienlaikus dienests Zemessardzē ir iespēja uzlabot arī savu vispārējo fizisko sagatavotību un paplašināt redzesloku, piedaloties militārajās mācībās gan Latvijā, gan ārzemēs. Dienesta laikā zemessargs izvēlas apgūt kādu no militārajām specialitātēm, piemēram, sakarnieka, snaipera, izlūka, prettanku ieroča operatora, militārā mediķa, karavīra-glābēja, ložmetējnieka, militārā transporta autovadītāja, spridzinātāja, radiostaciju operatora u.c.
Turklāt par dienesta pienākumu izpildi un piedalīšanos mācībās zemessargs saņem kompensāciju, sākot no 32 eiro dienā, un apmaksātu ēdināšanu vai tās kompensāciju 9,96 eiro apmērā.
Zemessardzē nešķiro pēc tautības, izglītības, specialitātes vai pieredzes, tomēr kandidātam ir jābūt Latvijas pilsonim vecumā no 18 līdz 55 gadiem ar valsts valodas zināšanām vismaz vidējā (B1) līmenī, ar atbilstošu veselības stāvokli un fizisko sagatavotību.