Panorāma

Rīgas lūši vairo Polijas savvaļas lūšu populāciju

Panorāma

Rīt skanēs Baha „Ziemassvētku oratorija”

«Čekas maisi» raisa lielu interesi

Interese par atvērtajiem «čekas maisiem» nerūk, bet pārsteigums par iztrūkstošajiem vārdiem

Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus jeb tā dēvētos “čekas maisus” pašlaik dienā apskata aptuveni septiņi tūkstoši interesentu. Viens lietotājs arhīva vietnē pavada vidēji 10 minūtes. Nacionālajā arhīvā norāda – ar lielu interesi bija rēķinājušies, bet nebija gaidījuši, ka tā būs tik liela. Tehnisku sarežģījumu šī iemesla dēļ gan neesot bijis. “Čekas maisu” atvēršana uzjundījusi daudz viedokļu sabiedrībā. Par maisu saturu runā arī tie, kas sadarbību iepriekš atzinuši, bet sevi tajos nav atraduši.

Tieši pirms gada šajā pašā dienā tika nodrukāta intervija, kurā dzejnieks Jānis Rokpelnis plašākai sabiedrībai atzinās sadarbībā ar bijušo Valsts drošības komiteju, tautā sauktu par “čeku”. Viņam šis gads neesot bijis viegls – daudzi mediji, gan vietējie, gan starptautiskie - dzejnieku esot mēģinājuši pieķert melos.

“99% cilvēku, kas mani pazina, izturējās ļoti labi, saprotoši, jo galvenais ir motīvs, kāpēc cilvēks saistījās ar “čeku”. Es gribēju uzrakstīt atmaskojošu grāmatu par “čeku”, es biju rakstnieks un publicists. Es nevaru dokumentiem šo savu motīvu apstiprināt, bet es jau to zinu gan pats,” saka Rokpelnis, norādot – viņš nav zinājis, vai kartotēkā atrodams viņa vārds.

“Es pats atzinos, bez nekādām VDK kartiņām. Lūk, vienkārši man sirdsapziņa tā lika, vairāk par pašsaglabāšanās instinktu,” skaidro Rokpelnis. Tagad izrādījies, ka publicētajos materiālos nav ne Jāņa Rokpeļņa kartītes, ne arī citu cilvēku vārdu, par kuru saistību ar VDK viņš pats savulaik brīdināts.

“Ja mana kartiņa ir izņemta, tas nozīmē, ka desmitiem un simtiem citu izņemti. Tā kā neskaidrība paliek liela,” saka Rokpelnis.

Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža apstiprina – pašlaik publicētas pilnīgi visas atstātās kartītes. Taču milzīgs datu apjoms ir iznīcināts un izvests. Neviens nezina, cik daudz dokumentu zudis. Interese par publicētajiem materiāliem ir milzīga. Kartotēku apskatījuši 32 tūkstoši reģistrētu lietotāju, daudzi skatījušies vairākas reizes, skatījumu skaitam līdz šodienai sasniedzot 161 tūkstoti. “Nebijām domājuši, ka tik daudzi cilvēki tomēr gribējis apskatīties savus kaimiņus vai arī pameklēt slavenas personas,” atzīst Sprūdža.

Viens no VDK dokumentu izpētes locekļiem Mārtiņš Kaprāns norāda – jau iepriekš varēja paredzēt, ka daudzu reakcija būs izteikti nosodoša un apsūdzoša un to nevar pārmest. Taču viņš uzsver vairākkārt atkārtoto – kartītes esamība nepierāda sadarbību: “Dažs cits, kas varbūt no 50.-60. gadiem pats ir atzinies kaut kādu kolēģu vidū, arī nav atrodama.  Tā nu tas ir, ka atkal kārtējais atgādinājums par to, cik ļoti uzmanīgi ar vispārinājumiem jābūt. Katrā ziņā es domāju - lielākā atbildība vispār ir uz tādiem viedokļa līderiem, interpretiem,” saka Kaprāns.

Viņš arī norāda – līdz šim bijis pārāk maz stāstu, kuros cilvēki atklāti izstāstītu par savu pieredzi vai sadarbību ar Valsts drošības komiteju. Piemēram, vēl pavisam nesen bijušais Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš to publiski noliedza. Pēc kartītes publicēšanas viņš nācis klajā ar situācijas izklāstu par to, ka sadarbojies ar VDK, lai iegūtu iespēju stažēties universitātē Pekinā.

“Ja tā ir tā morālā attīrīšanās, uz kuru mēs gājām, es teiktu, tad, protams, būtu labi, ja daudzi tā darītu. Lai gan ļoti daudz un liela daļa jau miruši, protams, no tiem, kas ir kartotēkā. Bet man liekas, ka daļai vienkārši varbūt pat īsti tur nav ko stāstīt, varbūt līdz ar to viņi nevēlas vienkārši sev pielikt šo birku klāt, ka es to esmu kaut kādā veidā saistīts,” saka Kaprāns.

Nacionālajā arhīvā norāda – likuma nepilnību dēļ līdz ar kartītēm nebija iespējas publicēt tiesas spriedumus. Tajos daudzi, kas publicēti kartotēkā, tikuši attaisnoti. Tiesas spriedumus varēšot publicēt janvārī.

KONTEKSTS:

Jau 2014. gada maijā Saeima bija pieņēmusi likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc šā gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā. VDK zinātniskās izpētes komisija gan ne reizi vien norādījusi uz šķēršļiem, lai strādātu ar Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem "čekas maisiem". Tikmēr valsts vadītāji «čekas maisu» pētniekiem pārmeta nesadarbošanos ar SAB.

Saeima 4. oktobrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē jau šogad publicēt vairākus bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus. 20.decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem.

5 komentāri
Ruta Melhere
Es arī esmu dzirdējusi divus cilvēkus,kuri ir stāstījuši ka darbojušies kā aģenti, bet viņu vārdi nav.Kurš pilsētās šķiroja tos maisus un nodeva tālāk?Arī dzirdēju no viena,ka viņš piedalījies tālākā nodošanā,bet viņa vārds nav.Vai varētu būt,ka toreiz speciāli tika izņemtas vairākas kartiņas, lai varētu tos šantažēt?Patīk ka cilvēki paši atzīstas publiski un pastāsta un tad nav naida pret viņiem,bet pret tiem kuri neatzīstas un meo,ka ir Latvijas patrioti.
Juris Brencis
Kurš šķiroja ? Vietējās VDK nodaļas darbinieki. Vai ir citi varianti ?
Juris Brencis
Ja jau to aģentu kartiņu ir bijis ap 25 tūkstoši , bet šeit ir atstātas šīs , mums skatāmas , tad var secināt , ka to "nesaskatāmo" kartiņas ir prom. Tomēr tās personas ir mūsu vidū un varbūt ir arī manipulējamas no aizrobežas.
Zane Līvmane
Maisus vajadzēja atvērt jau sen, tad būtu mazāk pazudušo čekistu!
Jānis Sprudzāns
Pazīstu vairākus ,kuri sarakstā nav redzami ,iespējams SAB ir izņēmis daudzus ziņotājus ārā .
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti