Partiju diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā” Ilmārs Latkovskis (VL/TB-TNNK) integrāciju saista ar sabiedrības saliedētības un drošības jautājumiem. Viņa ieskatā, jārēķinās, ka pārredzamā nākotnē būs daļa cilvēku, kuriem būs līdzīga nostāja, kā pašlaik Ukrainas prokrieviskajiem iedzīvotājiem.
Lai to mainītu, esot trīs veidi, kā ietekmēt cilvēkus: caur medijiem, ģimeni un skolu, kas ir vispieejamākais ceļš. Īpaši ar tādiem mācību priekšmetiem kā latviešu valoda, literatūra un vēsture. Jābūt programmai, kas uzlabo skolotāju sagatavotību, sevišķi strādājot ar bērniem no mazākumtautību ģimenēm.
Politiķis arī uzver kopīgu mērķu un darbošanās nozīmi saliedētībā, piemēram, Jaunsardzi, kur var būt dažādi jaunieši. Savukārt valoda pati par sevi nevar saliedēt, tomēr tai ir jābūt pamatā.
Savukārt Ringolds Balodis no partijas „No sirds Latvijai” kā integrācijas risinājuma atslēgu minēja nepieciešamību „atjaunot ticību valstij”. Partija rosina ieceri par tautas vēlētu prezidentu, lai pilsoņi tādējādi cienītu valsti, un kopumā risināt jautājumu par ierēdņu atbildību. Tāpat būtiska būtu „ideoloģiska audzināšana”, runājot ne tikai par valsts valodu, bet arī Satversmes preambulas būtību.
Ideoloģiska audzināšana nozīmē veselīga nacionālisma, valstiskās apziņas audzināšana bērnos,” sacīja Balodis, pieļaujot, ka tā varētu būt atsevišķs mācību priekšmets.
Tomēr „No sirds Latvijai” pārstāvis pauda, ka daļa krievu skolu būtu jāatstāj un tās varētu būt ap 20% no kopējā izglītības iestāžu īpatsvara.
Atšķirībā no vairāku citu partiju pārstāvjiem Raimonds Rublovskis no partijas „Saskaņa” nepiekrita, ka integrācijai jābūt balstītai valodā, bet gan kopīgā idejā par valsti. Ikvienam būtu jāgarantē pamattiesības un pamatbrīvības. Būtiskāki ir sociālie un ekonomiskie jautājumi, to pierādījusi arī vēsture - tikko šie jautājumi ir neatrisināti, tiek meklēti ienaidnieki, kas noved līdz nesaskaņām. Bet svarīgi būtu arī atturēties no lietām, kas sabiedrību sašķeļ vēl vairāk, norādīja politiķis, gan neprecizējot, kas tieši darāms.
Jaunās konservatīvās partijas deputāta kandidāta Jāņa Tomela ieskatā Latvijā visiem dzīvojošajiem jārunā latviešu valodā neatkarīgi no etniskās izcelsmes. Viņa ieskatā mācību iestādēs visam procesam jānotiek latviešu valodā jau no nākamā gada visām pirmajām klasēm, lai 12 gadu laikā pilnībā pārietu uz izglītību latviski. Tam gan iebilda Latvijas Krievu savienības deputāta kandidāts Miroslavs Mitrofanovs, sakot, ka šādā gadījumā būtu plaši protesti.
Mitrofanovs arī pauda pārliecību, ka krievu skolas Latvijā pastāvēs mūžīgi, lai gan latviešu skolu skaits kļūs lielāks.
Viņa ieskatā integrācijas problēmu risināšanai primāri ir jāatsakās no naida valodas un „aizliegt valdošajiem politiķiem slikti runāt par krieviem”. Tāpat jābūt valsts politikai, ka dod iespēju latviski izcili runājošiem krieviem strādāt valsts pārvaldē, tādējādi palielinot krievvalodīgo īpatsvaru ierēdniecībā.
Saeimas vēlēšanas notiks 4.oktobrī.
