ĪSUMĀ:
- Inspekcija pēc tiesas lēmuma pārskatījusi lietu un atzinusi kļūdu.
- Sods ārstei bija par nepareizu slimības lapu, bet pie vainas bija “e-veselība”.
- Pēc ārstes protestiem sodu samazināja no 700 līdz 140 eiro, bet ārste vērsās tiesā.
- Inspekcijas vadītāja gandarīta par ārstes apņēmību cīnīties.
- Medicīnas tiesību eksperte: Nepieņemami, ka ārstiem jāiet līdz pat tiesai.
Pērn jūnijā inspekcija Ilonai Timčenko piemēroja maksimālo sodu – 700 eiro - par darbnespējas lapas izsniegšanu ar atpakaļejošu datumu, ko pēc tam samazināja līdz 140 eiro. Ģimenes ārste šo lēmumu uzskatīja par nepamatotu un norādīja uz kļūmēm e-veselības ieviešanā. Viņa vērsās tiesā, kas inspekcijas lēmumu atcēla un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai. Tagad arī inspekcija atzinusi kļūdu.
Timčenko ir viena no pirmajām e-veselības vidē strādājošajām starp ģimenes ārstiem. Vēl pirms Latvijā ieviesa obligāto šīs sistēmas lietošanu – kompensējamo zāļu recepšu un darbnespējas lapu rakstīšanu tikai elektroniski -, Timčenko to darīja jau gada garumā brīvprātīgi. Tomēr pērn pēc kādas darbnespējas lapas izrakstīšanas e-veselības vidē radās pamatīgas problēmas, kurā taisnības panākšanai – lai atceltu Veselības inspekcijas piemēroto naudas sodu - bija jāiesaista pat tiesa.
„Toreiz es rakstīju slimības lapu e-veselība sistēmā, un Veselības inspekcija nepārbaudīja šo informāciju. Tajā brīdī e-veselība strādāja tā, ka slimības lapu nevarēja pagarināt slimības lapas pēdējā dienā. Vajadzēja iepriekšējo slimības lapu anulēt un rakstīt jaunu slimības lapu. Izsniedzot to jauno lapu, bija redzams, ka tā iedota šodien, piemēram, bet no (datuma, kas ir) – divas dienas atpakaļ. Tikai ieejot sistēmā, varēja redzēt, ka slimības lapa izsniegta pareizi,” skaidroja ārste.
Veselības inspekcijas piemēroto 700 eiro sodu Timčenko pārsūdzēja inspekcijas vadītāja pienākumu izpildītājam Ērikam Miķītim, pārkāpums tika pārkvalificēts, un naudas soda apmērs samazināts līdz 140 eiro. Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” veselības ministre Anda Čakša uzsvēra, ka par e-veselības kļūmēm pielāgošanās laikā nevienu nesodot.
„Šis ir gadījums, kur ir jau atkārtoti piemērots sods, otrajā reizē patiesībā zemākais iespējamais sods par nepamatotu darbnespējas lapu izrakstīšanu,” sacīja Čakša.
Tomēr arī otro Veselības inspekcijas lēmumu uzskatot par nelikumīgu un nepamatotu, Ilona Timčenko vērsās tiesā.
Viņa arī tiesai norādīja, ka bija ignorētas viņas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus un savu viedokli un iesniegt pierādījumus.
Atzīstot, ka lietas lietvedībā un izskatīšanā pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa februārī Veselības inspekcijas lēmumu atcēla un lietu nosūtīja inspekcijai jaunai izskatīšanai.
Inspekcija to tagad izdarījusi un administratīvā pārkāpuma lietu ir izbeigusi - šoreiz nekonstatējot administratīvā pārkāpuma sastāvu.
“Es pati esmu runājusi ar dakteri Timčenko, tā ka Veselības inspekcija šajā gadījumā atzīst savu kļūdu un labo to tiktāl, cik var to izdarīt,” sacīja Indra Dreika, kura Veselības inspekciju sāka vadīt kopš pērnā gada novembra – kad jau ģimenes ārste bija vērsusies tiesā.
Dreika esot gandarīta, ka daktere Timčenko lietu neatstāja, kā ir, un ka viņai bija uzņēmība un drosme pacīnīties.
„Jo tas rāda tās problēmas, ar kurām saskaramies e-veselības ieviešanas laikā, un tās lietas indicēja, uz kurām būtu jāskatās,” sacīja Dreika.
Veselības inspekcijas speciālisti lietas izskatīšanas laikā pērn vasarā nevarējuši piekļūt e-veselības videi un pārbaudīt lietas faktus. Inspekcija arī tagad atzīst, ka pacientam bija tiesības saņemt darbnespējas lapu. Tagad, kad lieta beigusies, ģimenes ārste ir gandarīta un saka paldies Veselības inspekcijas jaunajai vadītājai Indrai Dreikai par iedziļināšanos šajā lietā.
Tiesa, medicīnas tiesību speciāliste zvērināta advokāte Solvita Olsena norāda uz plašāku problēmu.
„Tas ir nepieļaujami, ka ārstam ir jāiet un jālūdz tiesas aizsardzība situācijās, kad sistēmas trūkums ir acīmredzams un redzams visiem. Bet diemžēl Veselības ministrija nebija gatava atzīt šīs kļūdas un nebija gatava sadarboties, lai neciestu ārsti no šīs situācijas,” pauda Olsena.
Lai nebūtu procesuālu pārkāpumu, kad mediķiem nav iespēju sevi aizstāvēt un sniegt paskaidrojumus, Veselības inspekcija sola sakārtot iekšienē šos jautājumus.
KONTEKSTS:
No 2018. gada 1. janvāra uzsāktā obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana paredz, ka darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite ir tikai elektroniska. Jau pirmajā darbības dienā sistēmā bijuši arī ilgstoši tehniski traucējumi, un pirmajās dienās ne visi ģimenes ārsti vispār izmantoja šo sistēmu.
E-veselības sistēmas izveidē kopumā tika ieguldīti 15 miljoni eiro, un finansējums vajadzīgs arī ikgadējai uzturēšanai.
Vēl pērn izskanēja kritika par to, ka sistēma pašlaik darbojas tikai elektronisko recepšu un slimības lapu izsniegšanai, lai gan, sākot sistēmas izstrādi, bija paredzētas daudz plašākas funkcijas un vairāk informācijas par pacientiem.
