Viņa uzsvēra, ka ikviens no mums paši arī esam atbildīgi par to, lai mūsu dati nenonāktu krāpnieku rokās vai netiktu izmantoti citos līdzīgos nolūkos.
"Mēs grēkojam visi, bet gribētu aicināt kritiski aizdomāties, domājot par to, ko mēs aizpildām. Un, vai piesakoties dalībai loterija, būtu jānorāda savs ģimenes stāvoklis vai ienākumu līmenis. Šajā aspektā organizācijas, kas pieprasa datus, nereti arvien grēko, tāpēc mums pašiem jābūt modriem un jāsaprot, kas ir par daudz," viņa sacīja.
Tāpat Dilba aicināja izvērtēt, vai datu apjoms, kas tiek iedots "apmaiņā" pret iespēju piedalīties loterijā un laimēt balvu, ir tā vērts, lai norādītu savus datus.
Viņa arī atgādināja, ka visām organizācijām ir saistoša Vispārīgā datu aizsardzības regula. Cilvēkiem ir tiesības pieprasīt, kādi dati ir organizācijas rīcībā, drīkst tos lūgt labot un arī dzēst. Tāpat jebkurā laikā var atteikties no komercpaziņojumu saņemšanas – pat ja reiz dota piekrišana tos saņemt.
Inspekcijas pārstāve arī pastāstīja, ka 28. janvārī, kas ir Datu aizsardzības diena, uzsākta akcija "Tavi dati, tava drošība", lai veicinātu cilvēku izpratni par datu vērtību un aizsardzību.
Viņa arī atklāja, ka pērn un 2020. gadā Datu valsts inspekcija saņēma aptuveni 1000 iesniegumus, bet 70% gadījumu sniedza padomus, kā izmantot savas tiesības.
