Inspekcija: Darba vietās dabīgā nāvē mirst arvien vairāk cilvēku

Samazinās smagu un letālu negadījumu skaits tādās tradicionāli bīstamajās darba vietās kā būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un transporta nozarē, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) apkopotā statistika.

Tikmēr pēdējos četrus gadus arvien pieaug tādu gadījumu skaits, kad cilvēku atrod mirušu darba vietā, jo visbiežāk darbiniekam ir apstājusies sirdsdarbība. Pērn bija 48 šādi gadījumi. Darba inspekcija pieļauj, ka bēdīgā tendence saistīta ar cilvēku pārstrādāšanos jeb organisma pārslodzi, maiņu darbu un kaitīgiem ieradumiem.

Rekorda gads būvniecībā

VDI apkopotā statistika par aizvadīto gadu rāda, ka vairākās jomās situācija uzlabojas. Tā, piemēram, arvien samazinās smagu un letālu nelaimes gadījumu skaits šķietami bīstamākajās nozarēs, kā būvniecība vai apstrādes rūpniecība, atklāj VDI direktors Renārs Lūsis.

"Pagājušais - 2015.gads - pēc operatīvās informācijas, ir bijis savā ziņā rekorda gads ar to, ka mums ir bijis vismazākais bojā gājušo skaits būvniecības nozarē.

Ja mēs runājam par smagajiem nelaimes gadījumiem, tad arī to skaits ir samazinājies par 40%," klāstīja inspekcijas vadītājs.

Rādītāju uzlabošanos būvniecībā un citās paaugstinātas bīstamības jomās VDI skaidro ar biežajām pārbaudēm, kas darba devējiem liek gan apmācīt jaunos darbiniekus, gan rūpēties par nodarbināto aizsardzību. Samazinās arī nereģistrētā nodarbinātība.

Darbā apstājas sirds

Tomēr bēdīgāka aina paveras, ja apskata datus par tā saucamajām dabīgajām nāvēm, kas nozīmē, ka cilvēks atrasts miris darba vietā. Pērn reģistrēti 48 šādi gadījumi. 

"Šeit pēdējie četri gadi ir ar pieaugošo tendenci, un pēdējais gads ir tāds izteikts pieaugums, kur mēs runājam par to, ka tiek konstatēta nāve darba vietā. Es skatījos intereses pēc, kādi ir šie vecumi, ir ļoti daudz 41, 42, 43, 45 gadi, 51 gads ļoti daudz figurē.

Tātad šie ir vecumi, kādos cilvēki darba vietā beidz dzīvi. Viņiem nav nekas uzkritis virsū vai viņš nav nekur nokritis, viņš nav guvis fizisku traumu, bet viņam apstājas sirds, un ir dzīve beigusies. Viena lieta, par ko obligāti ir jārunā, ir šis pārslodžu elements, un ne tikai darba devēja dēļ," klāstīja Lūsis.

Viņš stāstīja, ka ir gadījumi, kad ir virsstundas un garās maiņas, kad cilvēks vienā darba vietā pārstrādā atrunātās stundas. "Bet ir ļoti daudzi gadījumu, kad darbinieks pats izvēlas piepelnīties citā darba vietā, pēc vienas maiņas dodas uz vēl citu darbavietu, kur viņam ir vēl viens darbs. Pēdējie Eiropas pētījumi liek ar satraukumu domāt par to, vai darbinieki pārmērīgi un bezatbildīgi neizvēlas lietot dažādus enerģijas dzērienus," norādīja VDI vadītājs.

Ne tikai darba vide 

Lūsis Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdienā" atzina, ka ir arī pozitīvas tendences, nelaimes gadījumu skaits dara vietās samazinās, bet aizvien tas ir lielāks nekā vidēji Eiropā,  un ir jomas, kur gribētos nezaudēt modrību.

Bažas rada tieši tas, ka pieaug dabīgo nāves gadījumu skaits darba vietās.

Aizvadītajā gadā dabīgajā nāvē darba vietās miruši arī vairāki cilvēki aptuveni 40 gadu vecumā, kas nav īstais vecums dabīgajai nāve.

Lūsis atzina, ka tas gan nav saistīts tikai darba vidi, bet arī ar uzturu, dzīvesveidu, to, cik savlaicīgi cilvēki vēršas pie ārstiem. Lūsis pauda, ka būtu nepieciešamas informatīvas kampaņas par veselīgo dzīvesveidu un nepieciešamību sekot līdzi savai veselībai.

Lūsis arī pastāstīja, ka  savukārt klasisko “ēnstrādnieku” skaits lēni, bet samazinās;  līderis šajā jomā aizvien ir būvniecības joma, otrajā vietā aizvadītajā gadā izvirzījās ēdināšanas un izmitināšanas sektors.

 

LBAS: Cilvēks darbā "izdeg"

"Jā, diemžēl tā tas ir. Cilvēks darbā pārgurst, cilvēks darbā „izdeg” un rezultātā rodas dažādas sirds slimības, asinsvadu slimības, kas noved pie letāla rezultāta," klāsta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, kurš ir pārliecināts – cilvēki strādājot pāri saviem spēkiem, lai nopelnītu vairāk.

"Redziet, tur jau tas trakums ir, kad cilvēks saņem rēķinu kaut vai par dzīvojamām telpām, par nekustamo īpašumu, viņš ierauga, ka viņš ar savu algu nevar samaksāt, un tad viņš domā, kā piepelnīties - vai viņš strādā virsstundas, vai kaut kādu otru darbu.

Viņš sevi organizē kaut kā, protams, ka tā ir pārslodze, tās ir papildu darba stundas. Rezultātā viņš arī ātrāk nolietojas.

Jāorganizē visas pakalpojumu cenas tādas, lai cilvēks nebūtu nepārtrauktā stresā, lai viņš varētu tomēr normāli strādāt, normāli nokārtot savas saistības ar valsti dažādu nodokļu maksājumu veidā. Tad arī tas viņa veselības stāvoklis būs daudz normālāks," stāsta Krīgers.

LDDK nesaista ar ļaunprātību 

Arī darba devēji bēdīgo tendenci nesaista ar ļaunprātību vai likumu nesakārtotību, stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperts Andris Alksnis.

"Arī pārstrādāšanās. Mums Darba likums nosaka maksimālo stundu skaitu, ko cilvēks, ieskaitot virsstundas, var strādāt. Likumiski viss ir sakārtots, ir atsevišķi katrs gadījums un ir stingri gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem arī pašiem jāievēro normatīvi," noteica Alksnis.

Organisms kādu laiku var pielāgoties pastiprinātai slodzei un mazākam laikam miegam, taču visam esot savas robežas, saka neiroloģe Santa Ašmane. Viņa raksturo veselības problēmas, kas raksturīgas cilvēkiem ar tā saucamo "izdegšanas" sindromu:

"Diennakts dežūras darbs vai stresa pilns darbs - tas rada miega traucējumus, tas rada emocionālus traucējumus. Visbiežāk šiem cilvēkiem ir depresija vai pat suicidālie riski, arī atmiņas traucējumi un grūtības koncentrēties."

Nelaimēs darba vietās biežāk ciešot arī darbinieki ar mazāku stāžu.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti