Kopš šā gada janvāra kopumā ir reģistrēts 581 nelaimes gadījums, no tiem 67 gadījumos darbinieki guvuši smagas traumas darba vietās.
Šogad darba vietā miruši jau 43 darbinieki; tiesa lielākā daļa šo gadījumi iespējams nebūs saistīti ar darba vides riska faktoru ietekmi un tiks klasificēti kā „dabīgās” nāves.
Par „dabīgo” nāvi tiek klasificēti gadījumi, kad darbinieks ir miris darba vietā vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ. Šādu gadījumu skaits pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis: 2013.gadā – 32, pērn – 42, bet šā gada piecos mēnešos pēc operatīvās informācijas - jau 29 „dabīgās” nāves.
„Aptuveni četros no pieciem letālajos nelaimes gadījumos bojā iet darbinieki, kuru darba stāžs ir trīs gadi vai mazāks. Tas nozīmē, ka daba devēji nepievērš pietiekamu lielu vērību darbinieku apmācībai un darba aizsardzības jautājumiem pieiet ļoti formāli. Lai uzlabotu esošo situāciju, savu attieksmi ir jāmaina gan darba devējiem, gan darbiniekiem,” secina Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, komentējot jaunākos datus par nelaimes gadījumu skaitu darba vietās.
Lūsis arī norāda, ka mirst cilvēki 35, 40 vai 50 gadu vecumā, kas nebūt nav dabīgās nāves vecums. Pamatā tā ir veselības stāvokļa strauja pasliktināšanās, sirdsdarbības traucējumi vai asinsvadu slimības. "Bet jautājums ir kā darbs ietekmējis šī cilvēka veselību līdz šim, ja tāda situācija jau ir notikusi," norāda inspekcijas direktors.
Aprēķini liecina, ka slikta darba vide rada ievērojamus zaudējumus. Eiropas Savienībā tie tiek lēsti vidēji 2,6–3,8% apmērā no ES valstu iekšzemes kopprodukta. Savukārt vismaz 7 miljoni jeb 3,2% nodarbināto katru gadu cieš dažādos nelaimes gadījumos. Ja nodarbinātie ir izglītoti darba aizsardzībā un uzņēmuma vadība ir radījusi viņiem labus apstākļus, darba efektivitāte ir augstāka, turklāt risks gūt traumas, samazinās. Pēc pēdējiem pieejamajiem datiem Latvija letālo nelaimes gadījumu skaita ziņā Eiropas Savienībā dalīja trešo, ceturto vietu.
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš vērsa uzmanību uz to, ka katrs nelaimes gadījums rada ļoti lielas izmaksas uzņēmējam un valstij. Neskaitāmos pētījumos pierādīts, ka tie uzņēmēji, kuri iegulda savu darbinieku drošībā ir konkurētspējīgāki un panākumiem bagātāki ilgtermiņā.
"Ir vienkāršs piemērs ar puisi kurš darba vietā nav uzvilcis piemērotus drošus apavus un ar bruģakmens gabalu sadragājis potīti, un šī nelaimes gadījuma tiešās un netiešās izmaksas sarēķinot kopā ir teju 20 tūkstoši eiro. Kas it kā niecīgam gadījumam ir ļoti liela cena. Tāpat šie vairāk nekā 40 letālie gadījumi, cilvēkam ejot bojā pieticīgākie zaudējumu aprēķini ir vairāk kā 300 tūkstoši eiro par cilvēku. Turklāt gados jaunos cilvēkos tiek ieguldīta nauda viņu izglītošanā, audzināšanā un zaudējot šīs dzīvības drošības trūkuma dēļ darba vietā, izmaksas ir ārkārtīgi augstas un noteikti nepieņemamas," norāda Vanadziņš.
Lai gan Latvijā ir jomas, kurās situācija ir laba tādās nozarēs kā būvniecība un mežsaimniecība, darba aizsardzība dažkārt ir teju vai viduslaiku līmenī. Vanadziņš saka, ka kopējā situācija valstī nav precīzi apzināta, bet, ņemot vērā informāciju par darba vides stāvokli un smago nelaimes gadījumu skaitu, tā varētu būt dramatiskāka un pat sasniegt tādu zaudējumu līmeni, kāds aprēķināts Austrālijā – 4,8% iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 1,11 miljardi eiro.
Lai pievērstu lielāku Latvijas sabiedrības uzmanību darba drošībai, Rīgas Centrālajā stacijā atklāta informatīvā izstādi par darba aizsardzību, notiks konference "Atbildīgu ideju tirgus", paneļdiskusija par politikas plānošanu Latvijā, kā arī Ilgtspējas indeksa apbalvošanas ceremonija, kurā tiks godināti ilgtspējīgākie uzņēmumi Latvijā.
