Pilsoņu iniciatīva paredz, ka valsts un pašvaldību iestādēs, kurās algas aprēķina no nodokļos samaksātā, nevajadzētu strādāt cilvēkiem, kuru politiskie uzskati ir pretrunā ar Latvijas valsts vērtībām. Iniciatīvu iesnieguši vairāki aktīvisti, kuri pērn pavasarī, pieminot Krievijas iebrukuma Ukrainā upurus un aicinot iestāties pret imperiālismu, rīkoja miermīlīgu gājienu uz Uzvaras parku, Rīgā.
Vairāk nekā 13 000 cilvēku parakstītajā iniciatīvā prasīts steidzami izstrādāt un pieņemt likumu par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas, kā arī izstrādāt likumu, kas aizliedz kandidēt valsts, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ieņemt ierēdņu amatus un amatus valsts un pašvaldību institūcijās un to struktūrvienībās personām, kuras atbalsta Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu.
Iniciatīvas autori uzsvēruši – šāda prasība jānosaka ne tikai pret augsta līmeņa amatpersonām, bet arī dažādu citu statusu darbiniekiem valsts un pašvaldības iestādēs.
Deputāti, kuri uzstājās Saeimas debatēs ceturtdien, pauda atbalstu šīs iniciatīvas rūpīgai, bet ātrai izvērtēšanai Saeimas komisijās.
Deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) atgādināja vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc šāda iniciatīva tapusi: "Ja nebūtu Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas (Latvijas Krievu savienība) ar viņas izteicieniem no tribīnes, mums šāda sabiedrības iniciatīva Saeimā nebūtu jāskata. Es aicinu visām tām komisijām, kam uzticēts šo jautājumu tālāk skatīt, tik tiešām atrast risinājumu, lai varētu jau saknē izvairīties no šādu amatpersonu kandidēšanas vēlēšanās, kuri pēc tām izteic klaji pretvalstiskus uzskatus, tādējādi reprezentējot arī Latvijas valsti."
Savukārt Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins pieminēja citu efektīvu veidu, kā risināt valstij nelojālu cilvēku problēmu: "Faktiski ir daudz efektīvāks līdzeklis, kas ir pilsonības atņemšana. Likumā "Par Latvijas pilsonību" ir teikts, ka pilsonība jāatņem cilvēkam, kurš karo ienaidnieka armijā vai propagandistiski aicina atbalstīt kādu agresorvalsti, kas iebrukusi mums draudzīgā valstī. Un ne tikai sadarbojoties militāri vai spiegojot, bet arī sniedzot propagandas atbalstu."
Tikmēr parlamentārietis Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) uzskata, ka risinājumu būs pietiekami sarežģīti noformulēt, taču tas neesot neiespējami. Viņš sacīja: "Atbildīgajām komisijām sadarbībā ar Tieslietu ministriju ir jāatrod šis juridiskais formulējums, kā šo normu ietvert iekšā, bet tas ir jāizdara, jo, ja gadījumā veidosies sarežģītāka situācija mūsu valstī, tad mēs ļoti novērtēsim, ka no valsts un pašvaldības amatiem šīs prokrieviski noskaņotās personas ir turētas pa gabalu."
Līdz ar 2022. gada rudenī pieņemtajiem grozījumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā minētā Ždanoka nevarēs atkārtoti kļūt par Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas.
Saistībā ar iniciatīvas mērķi ir jānorāda, ka vairākās profesiju grupās, piemēram, civildienestā, tiesībsargājošajās iestādēs strādājošajiem un arī skolotājiem prasība par lojalitāti valstij ir noteikta jau pašlaik, bet daudzās nozarēs šādas prasības nav.
Lai nesāktos "raganu medības", Saeimai jānosaka skaidri kritēriji un rīcības modelis valstij nelojālu cilvēku identificēšanai un turpmākai rīcībai. Tas izskanēja gan Saeimas debatēs, gan uz šo uzdevumu iepriekš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā norādīja arī Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus.
"Jāiet divi ceļi. Viens – jāmēģina pilnveidot normatīvo regulējumu tajās nozarēs, kur tā nav. Otrs ir atrast veidu, lai institūcijas šo instrumentu sāktu daudz aktīvāk darbināt," atzīmēja Cinkus.
Definēt prokremliskas personas un iespējas tām liegt strādāt valsts un pašvaldību iestādēs centīsies četras Saeimas komisijas, tajā skaitā Juridiskā komisija. Tās vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") aicināja deputātus piedāvāt gudrus risinājumus un neaprobežoties tikai ar vēlējumiem no Saeimas tribīnes: "Un ko nevajadzētu pieļaut – ja rakstām, ka kādu personu nedrīkst apstiprināt amatā, tad nedrīkstam pieļaut situāciju, ka cilvēks aizies uz tiesu un tiesa būs viņa pusē."
Minētās iniciatīvas nodošanu skatīšanai Saeimas komisijās balsojumā atbalstīja teju visi klātesošie deputāti, bet pret balsoja vienīgi frakcijas "Stabilitātei!" pārstāvji.
"Stabilitātei!" frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs norādīja: "Iedzīvotāji negribēja jums dot iespēju un zaļo gaismu politiska instrumenta veidošanai. Vismaz daļa no deputātiem, kas izgāja, runāja tieši par to, ka mēs, pateicoties iedzīvotāju iniciatīvai, veidosim politisku instrumentu cīņai ar konkurentiem."
