Gada sākumā aizejam uz kādu medicīnisko iestādi, saņemam ārstniecisko pakalpojumu - par to mums izsniedz čeku,” saka grāmatvede Sanita Kelle. “Es šo čeku glabāju gadu, lai nākamajā gadā iekļautu nodokļu deklarācijā. Bet, kad es pēc gada paskatos uz šo čeku - diemžēl tur nekas nav redzams,” norāda Kelle.
Ar šo problēmu Sanita sastopas, arī strādājot par grāmatvedi. Darbā dažādi čeki viņai jāglabā pat piecus gadus. “Paņemam uzskatāmu piemēru tieši kā fiziskai personai, kas ir čeks no 2013. gada. Šeit jau gada laikā praktiski balta lapiņa. Tāpat varu parādīt 2014. gada jūnija avansa norēķinu, kur jau sāk izbalot. Un te ir tādi čeki, kuriem praktiski jau pēc gada vairāk neko neredzēsim,” viņa klāsta.
Bet likumā ir teikts, ka par šo čeku kvalitāti atbildība ir jānes pakalpojuma saņēmējam vai preces iegādātājam. Ja cilvēks nevarēs pierādīt, ka ir attiecīgo preci pircis vai saņēmis pakalpojumu, darījums netiks atzīts.
Ja informācija ir galīgi nesaskatāma, tad šo informāciju mēs ņemt vērā nevaram un iekļaut attaisnotajos izdevumos,” apstiprina Nodokļu pārvaldes Rīgas fizisko personu deklarāciju uzskaites daļas vadītāja Dace Ķirse-Ķirša.
Gadījumā, ja jau saņemot čeku, informācija ir daļēji saskatāma, lai nebūtu pēc kāda laika jaģriežas atpakaļ iestādē, palūgt uzreiz izrakstīt kvīti.
Kases aparātu eksperts Jānis stāsta, ka informācija uz čeka izgaist, jo ne vienmēr mūsdienu termolentas ir kvalitatīvas.
Termoprinteri, kuri mūsdienās ir lielākajā daļā kases aparātu, netērē tinti, tie informāciju uz čekiem iededzina. Lielāks stiprums šajā gadījumā nenozīmē ne lielākas izmaksas par tinti, ne īsti arī iekavētu laiku, drukājot čeku.
Kases aparātos var uzstādīt arī stingrās noturības lentas. Tās gan ir par apmēram 20% dārgākas, bet čeka drukātājs būs drošs, ka klients arī pēc gada nesūdzēsies, ka čeks ir izdzisis.
Lai būtu pilnīgi drošs par informāciju uz čekiem, to ir vērts ieskenēt.