Velosipēdu par ērtāko pārvietošanās līdzekli siltajā laikā atzīst daudzi – regulāro riteņbraucēju skaits ik gadu pieaug. Taču nesnauž arī velozagļi, kuri labi zina, kādās vietās atstāti riteņi ir viegls guvums.
„Parasti cilvēki riteni pieslēdz publiskās vietās, piemēram, dodoties uz veikalu, bet mūsu pieredze liecina, ka krietni vairāk nekā 60% gadījumu šie riteņi tiek nozagti no šķūnīšiem, kāpņutelpām vai balkoniem. Tās ir tās vietas, kas cilvēkiem šķiet relatīvi drošas,” norāda Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.
Policijā lēš, ka puse no šādās vietās nozagtajiem braucamrīkiem nav bijuši saslēgti.
Daudzi riteņu īpašnieki gan piedzīvojuši nepatīkamo situāciju, ka nozagts tiek arī pieslēgts ritenis. „Gandra” velodarbnīcas vadītājs Jānis Brakovskis velozagļus iedala divās grupās – tie, kas zags jebko, lai dabūtu mazliet naudas kārtējai devai, un tā saucamie „profesionāļi”. Pret viņu lietotajiem flekšiem un knaiblēm pilnīgi drošs diemžēl nav neviens saslēdzējs, tādēļ labākais padoms būtu vienkārši neizlaist riteni no acīm. Ja nu tomēr ritenis jāpieslēdz, vērts izvēlēties kvalitatīvu saslēdzēju.
„Nevajadzētu izmantot trosītes cenā līdz 10 eiro. Tās ir domātas tikai tā – ja jūs esat velosipēdam tuvumā, ir iespēja, ka kāds viņu uzreiz nepaņems un neaizbrauks. Bet ja atstājat velosipēdu uz ilgāku laiku, tādu mazo trosīti varēs pārkniebt jebkurā gadījumā. Tātad – vai nu rūdīta tērauda ķēde, pakavveida saslēdzējs vai no tērauda segmentiem salokāms saslēdzējs,” iesaka meistars Brakovskis.
Tāpat jāatceras pieslēgt velosipēda rāmi, nevis tikai kādu no ratiem, ko viegli atvienot.
Trešais likums – reģistrēt riteni Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). To var izdarīt jau četrus gadus, un šajā laikā reģistrēti 24 tūkstoši velosipēdu, un ik gadu aktivitāte augot.
„Reģistrēts velosipēds palielina aizsardzību pret iespējamo zādzību. Un arī gadījumā, ja velosipēds ir pielipis kādam garnadzim pie rokām, reģistrētu velosipēdu ir daudz vienkāršāk identificēt, jo reģistrācijas procesā nepieciešams norādīt gan velosipēda rāmja numuru, gan, reģistrējot elektroniski, obligāti jāpievieno fotogrāfija gan ar pašu velosipēdu, gan ar rāmja numuru,” skaidro CSDD pārstāve Agnese Korbe.
Dati par velosipēdiem nonāk reģistrā, ko izmanto arī Valsts policija (VP). Velosipēdu reģistrācija ir brīvprātīga, un policijā secina – to izmanto nepietiekami. No zagļu midzeņos izņemtajiem riteņiem reģistrēts ir vien retais, norāda VP Prevencijas nodaļas šefs Rinkevics.
„Ja mēs noteiktā termiņā neatrodam velosipēda īpašnieku, tas jāatdod tā brīža velosipēda turētājam, proti, cilvēkam, par kuru mēs zinām, ka, visticamāk, viņš šo velosipēdu ir nozadzis. Bet īpašnieks nav uzradies, un mēs šo zādzību pierādīt nevaram,” atzīst policijas pārstāvis.
Lai būtu pierādījumi, policija iesaka apgādāties ar riteņa foto, bet vislabāk – dokumentēt tā reģistrācijas numuru.
Zagtos velosipēdus un rezerves daļas parasti realizē tepat, Latvijā. Andis Rinkevics secina, ka diemžēl vide pati sevi uztur – kamēr daudzi būs ar mieru iegādāties lietotus riteņus vai detaļas, pieverot acis uz iespēju, ka pērk zagtu mantu, pļaujas laiks turpināsies arī velozagļiem.
