Viņa klāstīja, ka tagad cilvēkiem jāsaprot, ka ciešāka tuvība un vaļīgāka uzvedība, paļaujoties, ka visapkārt ir tīrs, vairs nav iespējama. Līdz šim mums tā ļāva domāt sasniegumi infektoloģijā, zāles un vakcīnas, un cilvēki uzvedās tā, it kā infekcijas nav nekas nopietns. Tagad jāpierod, ka ir personīga vide ap sevi, ka tīrība jāievēro nopietnāk, nevar lietot kopīgus priekšmetus, norādīja Vīksna.
Jo mazāka būs iespēja saskarties ar vīrusu un jo ilgāk mēs saglabāsim šo iespēju minimālā līmenī, jo drošāku vidi mēs sev radīsim, pat ja vīruss dzīvos mūsu vidē, skaidroja infektoloģe.
Taču tas nenozīmē pilnīgu sēdēšanu mājās. “Mums faktiski ir mazliet lietderīgi uzturēt vīrusu sabiedrībā”, ja varētu organizēt pasākumus, ievērojot attālumus un citus nosacījums, vairāk cilvēku saņemtu nelielu vīrusa devu un viņiem, cerams, izveidotos pret vīrusu antivielas, tad vīrusam būs grūtāk dzīvot mūsu vidē, skaidroja Vīksna.
Viņa sacīja, ka pati būtu gatava apmeklēt brīvdabas koncertus, ja būtu ievēroti attālumi sēdvietām un ja bufetē nebūtu rindas.
Savukārt masku lietošana, iespējams, būtu lietderīga sabiedriskajā transportā, lidmašīnās, bet jāatceras, ka maskas pilnībā nepasargā no vīrusa un var radīt nepamatotu pārliecību, ka cilvēks ir aizsargāts, norādīja Vīksna.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone savukārt atzina, ka Latvijas darba devējiem nebūs problēmu ar jaunu realitāti un nosacījumu ievērošanu, jo mēs jau esam pieraduši būt savrupi un introverti.
Taču uzņēmumiem būtu nepieciešamas skaidras vadlīnijas par darba organizēšanu, ieteikumi no Slimību profilakses un kontroles centra, sacīja Meņģelsone.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
