Mārtiņš Rivčs, izrādot savu kārklu audzi, atzīst, ka tā neprasa tādu klātbūtni un uzmanību kā ganāmpulks vai pat labības lauks. Un šo ideju par kārkliem iepriekš izpētījis internetā.
„Meklēju kaut ko citu… Vidusskolas laikā biju dzirdējis, ka ir tādi ātraudzīgie kārkli. Atradu, ka Olaines kokaudzētavā tādus pārdod. Stādi nāk arī no Zviedrijas, tie ir sapotēti ar Latvijas kārkliem, lai būtu izturīgāki, Latvijas klimatam piemērotāki,” stāsta Mārtiņš. Izvēli par labu kārkliem viņš pamato ar to, ka tiem atvēlētā zeme nebija īsti citiem mērķiem izmantojama un kārklu audzēšana varētu arī būt perspektīva – kā energoresursi, kārkli der arī sētām, pirts slotām, mizas var izmantot kā miecvielas un medicīnā.
To, ka vēl īsti nenovērtējam šķeldas pielietojumu, uzsver mežu konsultāciju dienesta konsultants Vilnis Velde, atzīstot, ka būtu vērts papētīt Zviedrijas pieredzi, kur 15 tūkstoš hektāros ir kārklu plantācijas. Bet šobrīd, kā liecina mežu konsultanta novērojumi, mūsu šķelda pamatā ceļo uz Zviedriju.
Runājot par industriālo kārklu audzēšanu, tad pats smagākais gan esot kārklus iestādīt, jo šobrīd tas pamatā ir roku darbs.
„Ja nav piemērota tehnika, tas ir smags darbs. Vajag tehniku rindstarpu frēzēšanai, šaurākās rindstarpas jāravē. Pirmais gads ir visgrūtākais,” saka Mārtiņš.
Par industriālo kārklu audzēšanu gan Latvijā nav vienprātības, ir lauksaimnieki, kas to uzskata par nelietderīgu zemes izmantošanu un pat piesārņošanu, kā arī meliorācijas sistēmu bojāšanu, bet, kā stāsta Mārtiņš Rivčs, tad industriālie kārkli nebūt nav tādi, kādi aug mūsu grāvmalās.
„Šiem kārkliem ir masa, no viena spraudenīša izaug divi trīs līdz pieci, viņi nesazarojas, bet aug garumā, resnumā, tur ir masa. Latvijas kārkliem nav masas, tie sacerojas un viss,” skaidro Mārtiņš.
Jaunajam lauksaimniekam kārkli šobrīd ir vairāk eksperiments, bet noietu Mārtiņš tiem saredz, tomēr jādomā valstiski, dot subsīdijas, popularizēt kārklu audzēšanu – ir iespējas, ir platības un būtu savi atjaunojamie energoresursi.
Kā katrai jomai, arī kārklu audzēšanai ir savi plusi un mīnusi. Bet vai labāk ir, ja zemi, kurā labību neiesēt, pārņem latvāņu audzes? Kārklu audzēšana Latvijā, protams, nav vēl populāra, bet nu jau Vidzemē ne vienā vien laukā var tos redzēt augam.
