Viņš bija viens no tiem deputātiem, kas pirms gandrīz 25 gadiem - 1990.gada 4.maijā - balsoja par Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu.
Tomēr Bērziņš norāda, ka tolaik Latvijā bija daudz Padomju armijas militārpersonu, bija Padomju armijas komandpunkts, Latvijas neatkarībai nelabvēlīgi politiķi un citi apsvērumi, kas neatkarības atgūšanu padarīja sarežģītu.
Tiesa, Latvija izvēlējās doties pretī neatkarībai ar balsojumu tā laika parlamentā. Tas ļāva Rietumiem vieglāk saprast Latvijā un Baltijā notiekošos procesus, kā arī mazināja iespējamās Padomju Savienības iebildes. Bērziņš akcentēja, ka atšķirībā no citām bijušajām PSRS republikām Baltijas valstis atguva neatkarību pirms Padomju Savienības sabrukuma, nevis pēc tās izjukšanas.
Attiecībā uz Rietumiem - Bērziņš atceras, ka Rietumi daļēji bijuši piesardzīgi pret Latvijas centieniem atgūt neatkarību. Tie baidījās sagraut attiecības ar PSRS līderi Mihailu Gorbačovu, kurš jau bija daudz darījis attiecību normalizēšanā ar Rietumiem.
Vaicāts, vai šobrīd Latvija ir izdarījusi visu savas drošības labā, Bērziņš atteica, ka ne viss ir izdarīts. Proti, aizsardzībai ir jāatvēl vairāk līdzekļu un tie ir jāizlieto gudri.
Vēstīts, ka pirmdien, 4.maijā daudzviet Latvijā notiks daudz dažādu pasākumu, atzīmējot deklarācijas pieņemšanu Augstākajā Padomē par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
