Zilgana koka ēka piekalnītē pašā Daugavas krastā ar rūpīgi koptu pagalmu un unikāliem, mūsdienas piedzīvojušajiem kokgriezumiem, ko darinājuši vietējie meistari, ir arī ne vien senākais koka dievnams mūsu valstī, bet arī viens no vecākajiem visā Baltijā. Lai arī šī dievnama vēsturē ir bijuši arī remonti un atjaunošanas darbi, tomēr savā būtībā tas saglabājies tieši tāds, kāds tas arī tika iecerēts.
Dievnams patiesībā ir vēl vecāks, tas ir tikai iesvētīšanas gads, laipni slēdzot vaļā senā koka dievnama durvis, saka Indricas baznīcas uzraudze Staņislava. Bet Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latgales reģionālās nodaļas valsts inspektore Dzintra Bukeviča labrāt stāsta par šo unikālo Latvijas pierobežā vēl saglabāto koka arhitektūras pērli:
„Ar ko īpaša? Ar visu – vidi, kultūrainavu, ēku, iekārtojumu, interjeru. Ar gaisotni, ko grāfi Plāteri te centās ienest. Ar mijiedarbību starp luterānismu un katoļticību."
Dzintra Bukeviča rāda gan baznīcas ērģeles, gan četrus altārus ar senām gleznām un grezniem kokgriezumiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām un kas nebeidz pārsteigt, arī koka skulptūras.
Lai arī draudze Indricas baznīcā nav liela, vien dažas apkaimes ģimenes, tomēr tūristus un mākslas pazinējus baznīca saista – tā ir naivās koka amatniecības pērle, ko nepieciešamas kopt.
„Lai Dievs mums dod iespēju arī turpmāk to tikpat labi saglabāt," cerību pauž Dzintra Bukeviča.