Individuālus uzbrucējus drošības iestādēm atpazīt ir grūti; psihiatrs mudina rīkoties tuviniekus

Preventīvi novērst vardarbību un teroraktus, kurus izraisa vienatnē darbojošies, iepriekš specdienestu uzmanības lokā nenonākuši uzbrucēji, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem drošības iestādēm – to atzīst arī Latvijā. Liela loma ir ne vien Drošības policijai, bet arī citām institūcijām. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) norāda - notikumi Vācijā arī māca, kā, piemēram, nevajag rīkoties saistībā ar patvēruma meklētājiem.

Viens ir teroristi, kuri par tādiem gatavoti jau kopš bērnības un izaudzināti ar personības traucējumiem un citām vērtībām, bet kas cits – cilvēki, kas vardarbīgi rīkojas psihisku saslimšanu, piemēram, depresijas paasinājuma brīžos, saka psihiatrs Māris Taube. Tā ir paplašināta pašnāvība, kad viņi nolemj aiziet no dzīves paši un paņemt līdzi virkni citu cilvēku, iespaidojoties no citiem vardarbības gadījumiem.

“Pateikt, ka tās ir kādas tendences, ka viņi neatrastu citu iemeslu, to es nevaru teikt, bet tie visi ar šo tematiku ir saistīti,” norāda Taube.

Tas saistīts ar vēlmi atdarināt. Jau sen pierādījies, ka pat pašnāvības ainas kādā filmā nelaimīgas mīlas dēļ var mudināt cilvēkus uz tādu pašu rīcību. Un ar teroraktiem, kurus plaši atspoguļo medijos, var būt līdzīgi.

“Tie pamatprincipi ir to neglorificēt, nepasniegt kā milzīgu sensāciju, tātad lietišķi. Nerādīt tur kaut kādas cilpas vai tamlīdzīgi, kas arī uz to var veicināt. Un, protams, vienmēr šādiem sižetiem vajag dot kādus krīzes telefonus. Lai tas cilvēks neuztver kā tādu supervaronību, un lai viņam ir kur meklēt palīdzību. Tās ir pamatvadlīnijas, ko pasaules prese mēģina ievērot, par šiem gadījumiem ziņojot,” stāsta psihiatrs.

Lai tas nenotiktu, svarīga ir tuvinieku rīcība, jo visbiežāk šādiem vardarbības aktiem cilvēki briest ilgāku laiku un to var pamanīt. Arī psihiatri iesaistoties.

Māris Taube stāsta, ka ir bijuši gadījumi, kad policija tiek informēta, ka smagam depresijas slimniekam ir ierocis, un tas viņam tiek atņemts.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovkis gan atzīst, ka no drošības iestāžu viedokļa novērst šādus gadījumus ir ierobežotas: “Tieši šie individuālie gadījumi, ja personas iepriekš nav nonākušas drošības iestāžu un tiesību aizsardzības iestāžu uzmanības lokā, tas ir ļoti nopietns drauds. Diemžēl šādu personu individuālā vardarbība radikalizācijas ceļā, tā ir visas Eiropas problēma. Par to mēs ļoti daudz esam runājuši, un es teiktu, ka mēs jau gadu vai vairāk dzīvojam citā Eiropā un mums arī psiholoģiski to grūti apzināties, bet terorisma draudi vidējā termiņā, vismaz manā vērtējumā, tie būs ļoti nopietni.”

Viņaprāt, ir jādomā gan par drošības dienestu stiprināšanu, gan arī patvēruma meklētāju politiku. “Pirmkārt, jādomā par viņu sociālo iekļaušanu, tas ir pilnīgi noteikti, un to pierāda arī šie traģiskie notikumi. Un otrs ir - pilnīgi noteikti mēs nevaram veidot noslēgtas kopienas. Ja šī vide veidojas noslēgta, kurā diemžēl pat tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki nesper soli, nu tad mēs redzam, kāds ir iznākums,” saka ministrs.

Lai palielinātu Drošības policijas kapacitāti, Iekšlietu ministrija arī nākamā gada budžetā pieprasīs papildu finansējumu. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti