Nitins uz Latviju atbrauca studēt tūrisma uzņēmumu menedžmentu. Satika Karlīni un pēc gadu ilgas draudzēšanās abi septembrī apprecējās. Paralēli studijām Nitins strādāja pie Alises Anitenas viesnīcu uzkopšanas kompānijā. Tagad visi trīs cīnās par Nitina iespēju palikt Latvijā.
Šovasar augstskola “Turība” atskaitījusi Nitinu no studijām, pēc mācību iestādes teiktā, par saistību nepildīšanu. Tā kā studenta uzturēšanās atļauja vairs nebija spēkā, jaunietis devies uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi ar lūgumu pagarināt uzturēšanās atļauju uz laulību pamata.
“Man atbildēja – ''esot šeit, Latvijā, jūs nevarat atjaunot uzturēšanās atļauju. Brauciet ārpus Latvijas un ārā no Šengenas zonas. Iesniedziet dokumentus vēlreiz. Ja mēs uzskatīsim tos par pamatotiem, varēsiet atgriezties, bet garantiju jums dot nevaram.'' Bet viņi sabojā mūsu dzīvi. Mēs esam apprecējušies, redzam savu ģimeni un nākotni Latvijā. Viņa atbild – ''jūsu plāni nav mūsu darīšana'',” saka Nitins.
Došanās uz Indiju ir dārga. Gaidot dokumentu kārtošanu, tur dzīve būtu jāsāk no jauna – darbs, mājvieta.
Turklāt kontā jābūt brīviem četrtūkstoš eiro, ko uzrādīt migrācijas pārvaldei.
Tomēr, lai saņemtu jaunu atļauju, cita ceļa nav, jo likums pret ārvalstu studentiem ir īpaši stingrs. “Tas nozīmē, ka šim cilvēkam, mainot iemeslu, ir jādodas ārpus Latvijas Republikas robežām un Šengenas zonas, jāiesniedz dokumenti ar citu iemeslu uzturēšanās atļaujai [Latvijas] vēstniecībā. Un procedūra sākas no jauna. – Kādēļ tieši attiecībā uz studentiem šāds regulējums? – Tāds ir likumā šobrīd noteikts punkts. Tas ir vairāk saistīts, lai neveicinātu [fiktīvas] laulības un citas nelegālās migrācijas un uzturēšanās iemeslus valstī,” skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Santa Jonāte.
Bažas par fiktīvām laulībām pārvaldē abiem jauniešiem izteiktas arī klātienē. “Mēs abi jutāmies galīgi apvainoti, jo tas tiešām neietekmē viņus. Kā viņi var šādu jautājumu izvirzīt?” sarūgtināta ir Nitina sieva Karlīne Prabhakara.
Nu Nitins un Karlīne pēdējo reizi devušies uz Migrācijas pārvaldi, taču citu atbildi nav saņēmuši. Tāpēc abi pārceļas uz Vāciju.
Uzturēšanos Vācijā esot izdevies nokārtot dažās stundās.
Tikmēr Nitina darba devēja Alise Anitena sašutusi par sistēmas neiejūtību: “Radās sajūta, ka mūsu valstī likumus kāds raksta priekšmetiem, pārtikas veikala produktiem. Tur nav nekādas cilvēcības apakšā. Atkal kāds Latvijas ierēdnis vienkārši ir ātri pārgājis pāri kārtējam lēmumam, kārtējam iesniegumam, absolūti neiedziļinoties, ka aiz tiem papīriem ir divi dzīvi cilvēki.”
Karlīne vēl cer, ka rītdienas laikā notiks brīnums un mājas nebūs jāpamet, bet Nitins ilūzijas jau zaudējis. Vai mēģinās atgriezties Latvijā, abi vēl nav izlēmuši.
