Šis ir ceturtais gads, kopš Inčukalna novadā strādā uzņēmums «Vangažu nafta». Kopš gada sākuma gan strādā nosacīti, jo vietējie iedzīvotāji liecina, ka pa sliežu ceļiem cisternas slēgtajā teritorijā vairs netiek ne ievestas, ne izvestas. Uzņēmuma bizness ir no austrumu kaimiņvalsts ievest sliktas kvalitātes naftas produktus, no tiem attīrīt vairākas vielas, bet iegūto degvielu realizēt tālāk. Taču, kā jau ziņots vairākkārt, problēmas sākas, kad attīrāmo vielu tvaiki izplūst apkārtējā vidē un nonāk līdz tuvējo ap 150 cilvēku deguniem.
Vangažu iedzīvotāja Sandra blakus "Vangažu naftai" dzīvo mājas pirmajā stāvā. Viņa apgalvo, ka pēdējā laikā smakas no uzņēmuma ir krietni mazinājušās.
Līdzīgi izsakās arī viņas kaimiņš Aldis Timuška, kas savukārt dzīvo nama otrajā stāvā un smaku dēļ pēdējos gados cietis vairāk.
Viņš norāda - lai arī "Vangažu nafta" nestrādā, smaka apkaimē reizēm ir jūtama. Smirdoņa gan vairs neatgādina puvušu olu un citu vielu kokteili, bet drīzāk gāzi.
Uzņēmuma «Vangažu nafta» plašā teritorija ir slēgta. Pie ieejas redzama lapiņa ar tekstu un uzņēmuma telefona numuru, kurp zvanīt smaku sajušanas gadījumā. Taču šis numurs, kā pārliecinājās Latvijas Radio, ir slēgts. Arī «Vangažu naftas» īpašniece Arta Jamsena un vadītāja nav sazvanāma.
VVD, uzklausot Inčukalna domes un vietējo iedzīvotāju domas, šogad saņēmās stingrai rīcībai. Tas ir noteicis vairākus termiņus, kad «Vangažu naftai» jāievieš konkrēti uzlabojumi. Piemēram, līdz 13. jūnijam bija jārekonstruē filtri, lai smakas vairs nenonāktu gaisā.
Tomēr kontrolē VVD astoņas dienas pēc termiņa vēl nav bijis, atzīst Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektors Kalvis Avotiņš, kurš sola pārbaudi šīs nedēļas laikā.
Uzņēmumu reģistra ziņas atklāj, ka pamatīgs strīds izcēlies «Vangažu naftas» divu īpašnieku vidū. Pašlaik līdz Augstākajai tiesai nonākusi tiesvedība par reiderismu jeb nelikumīgu kapitāldaļu pārņemšanu «Vangažu naftā». Prasību pret nu jau absolūti lielākā kapitāla īpašnieci Artu Jamsenu iesniedzis Krievijas pilsonis Sergejs Kļučkovs, kura daļu apjoms pērnruden pēkšņi samazinājies līdz 16%.
